logo
rus eng
Manas vietas
draugiem.lv
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Rezervējamās naktsmītnes
Pirtis
Ievērojamākās vietas
Pilis un muižas
Atpūta laukos
Telpas svinībām, banketiem
Restorāni, kafejnīcas
Atpūta pie ūdens
Muzeji
Naktsmītnes Rīgā
Informācijas centri
Teātri
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Peintbola vietas
Pasākumu kalendārs
Augusts
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31
Septembris
1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 289
Viesi - 289
Reģistrētie lietotāji - 0
Sadarbībā ar
Booking
Krievijas Tūrisma Industrijas Savienības Baltijas nodaļa
Worldofbmx.com
Autoorientēšanās
Latvijas Viesn
Slovākijas ceļvedis
Dabas retumu kr
Vidzemes t
Sazinies ar Vietas*lv!
Tālrunis: +371 29111411
e-pasts: [email protected]
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
IESAKI ŠO SATURU CITIEM!

Mērsraga Novads

Kurzemes reģ. > Rojas nov.
Iedzīvotāju skaits: 1879
Platība: 200
Mājas lapa: www.mersrags.lv
Pašvaldības
Mērsraga pagasta padome (Kurzemes reģ., Rojas nov., Mērsraga nov., Mērsrags, Lielā iela 35 )

Apraksts
Leģenda par laupītājiem- kājgriežiem. Pirmo reizi vēstures avotos minēts 15.gs, kā neliels zvejniekciems Rīgas jūras līča piekrastē (rakstos Mērsrags 1495.gadā minēts, kā Margeraa un Mergera). Mērsragu apvij dažādas teikas un nostāsti. Vecos rakstos var lasīt, ka agrāk Mērsrags dēvēts arī par Mārgrūbi (Mortgrubi – nāves bedre), jo tur dzīvojuši jūras pirāti, kas vilinājuši krastā kuģus un tos izlaupījuši. Kā vēstī viena no daudzajām leģendām, jūras pirāti piesējuši govij kaklā lukturi un laiduši to staigāt gar jūras krastu, tādā veidā mānot kuģus uz akmeņiem, kas atrodas pie tagadējās Mērsraga bākas. Tos nelaimīgos jūrniekus, kuri krituši pirātu nagos, gaidījusi gandrīz droša nāve. Vēl tagad, reizēm piejūras ciematos dzīvojošie tiek saukti par kājgriežiem. Tas radies no tiem laikiem, kad pirāti nav varējuši novilkt mirušajiem jūrniekiem zābakus. Risinājums bijis pavisam vienkāršs - tika nocirstas kājas un noliktas saulē kaltēties, pēc tam, kaulus izbēra no zābakiem un mērķis sasniegts - jauni zābaki. Ar un ap jūras laupītājiem saistās vairākas vietas Mērsraga pagastā - Svētmeitas akmens -vieta kur it kā esot dalīts salaupītais. Zepu mājvieta -sena laupītāju dzīves vieta. Vieta, iepretim Sērragiem- agrāk, pēc nostāstiem, šajā vietā ir dzīvojuši jūras laupītāji un uz kāpas kurinājuši ugunskuru - kuģu maldināšanai. Bijusī "Aizsilnieku" izgāztuves vieta- tur atradusies laupītāju pils ar aku, kurā paslēpts salaupītais. Vieta, pie mājas "Goci" -vēl viena pirātu apmešanās vieta. Kā arī pats zemes rags ar akmeņaino jūrmalu. 1935.gadā pierakstīts stāstījums par "Nāves bedri". Interesanti fakti > Kurzemes hercogistes laikos (16.- 18.gs) , Mērsragā bijusi lielākā ziepju vārītava hercogistē. Dokumenti vēstī, ka, tajos laikos, katrai zvejniekciema mājai bijis jādod baznīcas vajadzībām 2000 reņģu un 2 kāli plekstu (butes) gadā. > 1710.gada mērī gandrīz visi iedzīvotāji izmiruši (kā vēsta viena no leģendām - palicis dzīvs ir tikai viens ciema iedzīvotājs). > 18.gadsimta beigās Mērsragā dzīvojuši tikai 13 saimnieki, kuriem ik gadus katram bija jādod savam Pūres baronam nodevās: 4000 žāvētas un sālītas reņģes, 500 brētliņas, 330 butes u.t.t. > Mērsradznieki ciemu bija sadalījuši sešos īpašos ciemos: Pekeļu ciemā, Dižciemā, Braņķu ciemā, Grūžumos, Ķīsterciemā un Stērbeļu ciemā. Ciems sākās no Pekeļciema gala pie bākas un beidzās ar smilšaino Stērbeļciemu pie Engures ezera. Šos ciemus savienoja ceļš - kurš sākās pie Engures ezera - Stērbeļciemā un beidzās Pekeļciema galā pie bākas. Arī pašreiz šis ceļš ir gandrīz izbraucams/izejams visā tā garumā - Ceriņu iela, Priežu iela, Rožu iela un Bākas iela. Vienīgi kolhoza laikā tas tika pārarts pie Klajumu mājām (Zvejnieku iela 27a). > 1842.gadā no Engures ezera ziemeļu gala uz jūru tiek izrakts kanāls (4 km garumā), kurā ierīko ostu. Līdz ar kanāla izrakšanu Engures ezera līmenis pazeminājās par 1,5m. > Pēc valsts statistikas pārvaldes ziņām, 1935.gadā Mērsraga pagastā ir 1696 iedzīvotāji, Upesgrīvas pagastā - 1276 iedzīvotāji. Pie tam ir minēts, ka Mērsraga un Upesgrīvas pagasti ir vieni no viss retāk apdzīvotajiem (lielo to daļu klāj meži). Pēckara laiks, zvejnieku kolhozs "1. Maijs" 1945.gadā pārdalot pagastus, Mērsraga pagastam tiek atņemts Ķūļciems un pievienota lielākā daļa Upesgrīvas ciema. 1945.gadā tiek nodibināta Mērsraga zivju konservu fabrika uz amatnieciska rakstura darbnīcas bāzes. Zvejniecība un zivju apstrāde attīstās lēni, zivju produkcija ir lēta, galvenās realizācijas vietas ir Talsi un Roja. Ziemā zvejnieku iztikas līdzeklis ir meža darbos nopelnītais. 1946.gada 10.martā atjaunoja zvejnieku kolektīvo saimniecību, nodibinot zvejnieku kolhozu “1.Maijs”. Pirmajos pēckara gados Mērsraga pagastā tiek nodibināts arī lauksaimniecības kolhozs “Plēsums” ar centru – Ķipatos. Tajā apvienojās Alksnāja līdumnieki. Šī kolhoza mūžs ir īss, pēc dažiem gadiem “Plēsums” tiek pievienots z/k “1.Maijs”, izveidojot zvejnieku kolhozā lauksaimniecības brigādi. Z/k “1.Maijs” ir vienīgais zvejnieku kolhozs Latvijā, kas nodarbojas arī ar lauksaimniecību. Kolhozā tika audzinātas Landrases šķirnes cūkas, kuras saņēma Vissavienības tautsaimniecības izstādes medaļas. Ar gadiem kolhozs izaug, veicinot visa ciema attīstību. Zvejnieki zvejo ne tikai Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā, bet dodas arī uz Atlantiju. Kolhozam pieder 3 Atlantijas kuģi un vairāk kā desmit vietējie zvejas kuģi. 1965.gadā Mērsraga zivju konservu fabrikā ir 481 strādājošais. Zivju piegādātāji ir zvejnieku kolhozi “1.Maijs” un “Padomju zvejnieks” (1965.gadā saņemti 52825 cnt). Sākot ar sešdesmitajiem gadiem, līdz ar zvejnieku kolhoza “1.Maijs” attīstību, Mērsragā strauji attīstās zvejniecība un zivju apstrāde. Tika uzbūvētas pirmās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, katlu māja, jauna zivju apstrādes fabrika, tīklu remontu cehs, mehāniskās darbnīcas, kultūras nams. Šajā laikā tiek remontētas ciemata ielas un pārklātas ar asfaltbetona segumu. Mērsrags sāk konkurēt ar Rojas pilsētciematu. 90.tie gadi Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu kolhoza uzņēmumi nomainīja juridisko statusu un turpināja strādāt un attīstīties, veidojās jauni uzņēmumi. Ik gadu pieauga piedāvāto pakalpojumu klāsts. 90.tajos gados tika veidoti un slēgti/bankrotēja vairāki zivju pārstrādes uzņēmumi. 90.gadu beigās Mērsraga pagasta teritorijā darbojās pat deviņi - desmit zivju pārstrādes uzņēmumi (daļa arī nelegāli/puslegāli), taču gan Krievijas krīze 1998.gadā, gan likumdošanas sakārtošana piespieda vairākus no šiem uzņēmumiem pārtraukt savu darbību. Nesen 2008.gada 30.jūnijā Mērsraga pagasta padome pieņem lēmumu apvienot Mērsraga pagastu ar Rojas pagastu - izveidojot Rojas novadu. 14.jūlijā tiek sasaukta pirmā Rojas novada sēde, kurā par Rojas novada priekšsēdētāju ievēl Albertu Neilandu (bij. Mērsraga pag. padomes priekšsēdētāju). Vairāk informāciju par laika posmu no 2002.-2007 (ieskaitot) var iegūt šeit ... 2011.gada 3.janvārī darbu uzsāk Mērsraga novada pašvaldība. Pēc divarpus gadu ilgušiem ķīviņiem un problēmsituācijām Mērsraga un Rojas pagasti nolemj iet katrs savu ceļu - izveidojot Rojas un Mērsraga novadus.
Apskates objekti Skatīt objektu albūmu
Svētmeitas akmens
Grūti uzmeklējams dižakmens 17 m apkārtmērs. Iespējams akmens apstrādāts un izmantots kulta vajadzībām. Ar akmeni saistīti nostāsti par vērpjošu svētmeitu, jūras laupītāja Markgrāfa_
Mērsraga kanāls
1850.-tajos gados ar Krievijas cara valdības lēmumu tiek pavēlēts rakt Mērsragā kanālu.  Kanāls tik rakts ar domu pazemināt Engures ezera līmeni un iegūt lauksaimniecībā izmantojamu zemi._
Putnu vērošanas tornis
Mērsrags un tā apkārtne
Mērsrags ir otrs izteiktākais zemesrags Latvijas piekrastē. Zemesragu no vienas puses veido smilšaina pludmale, no otras - lieli laukakmeņu un oļu sakopojumi, kas izsekojami arī jūrā. Lielākais_
Mērsraga evaņģēliski luteriskā baznīca
Pirmā baznīca celta 1591. gadā. Ap 1700. g. Engures dzelzslietuves nomnieks B. Strēms uzcēla koka baznīcu ar lubu jumtu, 1743. g. to atjaunoja un paplašināja, uzbūvēja torni. 1809. g. uzcēla_
Engures ezers
Engures ezers ir viena no Ramsāres konvencijas vietām Latvijā. Tas ietverts arī Putniem starptautiski nozīmīgo vietu sarakstā. Engures ezers ir lielākais piekrastes ezers Latvijā; tā platība_
Šajā teritorijā / apdzīvotā vietā atrodas
Alksnāji  
Mērsrags
Upesgrīva
LAIKA ZIŅAS MĒRSRAGA NOVADS
© 2005-2017 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100