logo
rus eng
Manas vietas
draugiem.lv
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Rezervējamās naktsmītnes
Pirtis
Ievērojamākās vietas
Pilis un muižas
Atpūta laukos
Telpas svinībām, banketiem
Restorāni, kafejnīcas
Atpūta pie ūdens
Muzeji
Naktsmītnes Rīgā
Informācijas centri
Teātri
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Peintbola vietas
Pasākumu kalendārs
Decembris
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Janvāris
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 75
Viesi - 75
Reģistrētie lietotāji - 0
Sadarbībā ar
Booking
Krievijas Tūrisma Industrijas Savienības Baltijas nodaļa
Worldofbmx.com
Autoorientēšanās
Latvijas Viesn
Slovākijas ceļvedis
Dabas retumu kr
Vidzemes t
Sazinies ar Vietas*lv!
Tālrunis: +371 29111411
e-pasts: [email protected]
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
IESAKI ŠO SATURU CITIEM!

Ozolnieku Novads

Zemgales reģ.
Mājas lapa: www.ozolnieki.lv

Apraksts

Uzskata, ka Ozolnieku vārds cēlies no Ozolmuižas nosaukuma. Ozolmuiža vēstures avotos dažādos laikos minēta ar dažādu nosaukumu (Eckhofen, Paulsgnade). Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā tā bijusi hercogu īpašums, muižā saimniekojis slavenais hercogs Jēkabs, kurš šeit iekārtojis arī ārzemēs pazīstamu medību piekūnu audzētavu. Viņa dēls hercogs Frīdrihs Kazimirs audzētavu paplašināja. Pēc hercogistes likvidācijas muiža pārgāja Krievijas caru īpašumā. Krievijas cars Pāvils 1 uzdāvināja Ozolmuižu Kurzemes gubernatoram Kārlim Vilhelmam Drīzenam. Vēlāk mainījušies muižas īpašnieki un pēdējie no tiem pirms Latvijas valsts izveidošanās bija Rekes dzimtas pārstāvji. Vēl tagadējā Ozolnieku novada teritorijā ir bijušas vairākas mazākas muižas. Cenu muižas īpašnieks, kā liecina paaudzēs saglabātie nostāsti, izcēlās ar savu nežēlību pret saviem dzimtcilvēkiem. Savukārt barons Šēfers bija pazīstams ar savu saimniekošanas prasmi un viņš savā muižā bija uzcēlis lielu ķieģeļu cepli. Slavenas baltvāciešu dzimtas baronu Bēru īpašumā bija Teteles muiža, kas bija starp lielākajām Jelgavas apkārtnē.
Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu laikā Ozolnieku novada teritorijā notika cīņas, kurās latviešu karavīri pierādīja savu varonību. Par cīņām pret bermontiešiem liecina piemineklis pie bijušās Skuju skolas (atklāts 1937. gadā, autors Mārtiņš Šmalcs), Cenu kapos apglabāti 28 brīvības cīņās kritušie latviešu karavīri (piemineklis uzstādīts 1989. gadā pēc Voldemāra Birznieka iniciatīvas ar Kultūras fonda atbalstu, projekta autore Aija Ziemeļniece).
Latvijas Republikas laikā Ozolnieku pagastā agrākās muižu zemes sadalīja jaunsaimniecībām. Karā postīto muižu piļu un lielu daļu to saimniecību ēku materiālus izmantoja jaunsaimniecību celšanā. 1936. gadā Ozolnieku pagastā bija 481 zemnieku un amatnieku saimniecības, no kurām tikai 80 bija vecsaimniecības. Vēsturiski Ozolnieku pagastā izveidojās nelielas saimniecības. Lielākie rūpniecības uzņēmumi bija Ziemeļa ķieģeļu fabrika Brankās, a/s Smits mālu raktuves, Vītola ādu fabrika Upeniekos, Vējoņa kokzāģētava Maleniekos.
20. – 30. gados pagastā darbojās divas skolas Ozolnieku 6 klašu pamatskola (skolas pārzine Lūcija Neilande (dzimusi Cīruļniece)) un Skuju 4 klašu pamatskola (pārzinis Jānis Mednis) Latvijas brīvvalsts laikā pagastā bija aktīva sabiedriskā un kultūras dzīve – darbojās Aizsargu organizācijas nodaļa, koris, deju kolektīvs, teātris un 7 biedrības. 1939. gadā pēc arhitekta A.Raistera projekta uzbūvēja jauno pagasta valdes namu.
Padomju okupācijas laikā arī Ozolnieku pagasta iedzīvotāji pārdzīvoja represijas. 1949. gada 25. martā no Ozolnieku pagasta izsūtīti 18 cilvēki. Pēc 1949. gada deportācijas sākās zemnieku saimniecību likvidēšana un kolhozu veidošana. Daži kolhozi ieguva interesantus nosaukumus – „Sirpis un āmurs’, „Staļina ērglis”, Mičurina kolhozs. Padomju varas gados notika administratīvi teritoriālā iedalījuma izmaiņas, kas saistītas ar pārvaldes sistēmas maiņu. 1945. gadā Ozolnieku pagastā izveidoja Ozolnieku, Cenu un Dalbes ciemus. Nākamā reforma 1949. gada beigās likvidēja Ozolnieku pagastu un ciemi nonāca Jelgavas rajona pakļautībā. 1954. gadā Ozolnieku ciemu likvidēja, iekļaujot Valgundes ciema sastāvā. Tajā pašā laikā Cenu ciema teritorija paplašinājās un tam pievienoja likvidētos Teteles un Annas ciemus. Ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1950. gada 20. janvāra lēmumu izveidoja Jelgavas meliorācijas mašīnu staciju Cenu ciemā. Jaunizveidotais uzņēmums izvietojās bijušajā Ozolnieku pagasta namā. Ozolnieki kopš 1950. gada sāka veidoties un augt kā melioratoru ciemats. Uzņēmums PMK- 13 (pēdējais meliorācijas uzņēmuma nosaukums) ieguldīja lielu darbu un finanšu līdzekļus ciema infrastruktūras attīstībā. Notika ne tikai ražošanas objektu un dzīvojamā fonda plašās celtniecība, bet bija sakārtota arī vide. Šādu objektu vidū īpaši minama Ozolnieku ūdenskrātuves sakārtošana, kā arī notika apstādījumu veidošana melioratoru ciematā. 1974. gadā pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas atzinuma Ozolnieku apstādījumi novērtēti kā dendroloģiskais parks ar 48 introducētām augu sugām. Ozolnieku kultūras namā darbojās savulaik pazīstami pašdarbības kolektīvi – teātris, vīru koris „Zemgale”, sieviešu vokālais ansamblis „Madara”, pūtēju orķestris.
1979. gadā Ozolniekus atdalīja no Cenu ciema kā pilsētciematu. Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas pastāvēja Ozolnieku un Cenu pagasts. 2003. gadā pēc abu pagastu deputātu padomju lēmuma izveidots Ozolnieku novads, ko apstiprināja 2003. gada 22. jūlijā izdotie Ministru kabineta „Noteikumi par Jelgavas rajona Ozolnieku novada izveidošanu”. Pirmajā Ozolnieku novada domes sēdē par tās priekšsēdētāju ievēlēja ilggadīgo Ozolnieku pagasta padomes priekšsēdētāju Māri Aināru.

Apskates objekti Skatīt objektu albūmu
Rubeņu dižozols
Svētozols (Garozas skolas ozols)
Atrodas pie Garozas skolas. Viens no lielākajiem ozoliem Jelgavas rajonā. Dižkoka augstums 16 m, stumbra apkārtmērs 6,7 m.
Piemineklis 6. Rīgas kājinieku pulka karavīriem
1919.gada 17.novembrī pie bijušās Skuju pamatskolas notika kauja ar bermontiešiem, kurā 6.Rīgas kājnieku pulks zaudēja 16 kritušos un divus bezvēsts pazudušos , ievainoti_
Stalgales luterāņu baznīca
Visjaunākā baznīca Jelgavas rajonā. Celta 2001. gadā. Baznīca veltīta Sv.Marijai.
"Auči" - pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes muzejs
Sāka celt J. Čakste 1924.g., bet celtniecību pabeidza viņa bērni. 1999. g. J. Čakstes 140.dzimšanas dienā, Aučos atklāta ekspozīcija par prezidenta dzīvi un darbu, Čakstes dzimtu, izstāžu_
Tetelmindes (Teteles) tornis
Atrodas pie Teteles pamatskolas. Mūra torni 1885. gadā Tetelmindes muižas parkā Lielupes krastā uzcēla barona Frīdrihs Bērs jaunākais, par godu Krievijas caram Aleksandram III, kurš 19._
Šajā teritorijā / apdzīvotā vietā atrodas
Cenu pag.
Ozolnieku pag.
Sidrabenes pag.
LAIKA ZIŅAS OZOLNIEKU NOVADS
© 2005-2017 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100