Obeļova

#3 Sovs — 10.03.2006, 12:54

Tāpat kā Tālavā, arī Gaujienā bīskapa daļa apzīmēta tuvāk ar vietu vārdiem; ja tur to bij 12, tad še ir tikai 4. Jādomā, ka Gaujienas zemē bij pavisam 6 kunga valstis. Ja Gaujienas ordeņa daļa atradās Vidzemē, tad turpretim bīskapa tiesa iekrita Latgalē. Arī šai ziņā A.Bīlenšteins ļoti maldījās, meklēdams bīskapa Gaujienas un Alūksnes novadus Trikātes un Smiltenes draudzēs ap Abulu. Ar diezgan lielu ticamību ir iespējams identificēt šos 4 Gaujienas bīskapa valsts vietu vārdus. 1224.g. dokumentā minētā Berezne atbilst tagadējam Bērzpils pagastam Jaunlatgales apriņķī. Pornuwe laikam gan uzglabājusies tagadējā Purnavas ciema nosaukumā Liepnas pagastā (Jaunlatgales apriņķī), lai gan toreiz tā bij vesela valsts ap Viļaku kā savu centru. Turpretim divi pēdējie vārdi - Abelen un Abrene - varētu būt uzglabājusies Ludzas apriņķa Baltinavas pag. Ābeļavas un Abriņas ciemu nosaukumos, pie kam šie 13.g.s. minētie vietu vārdi attiecas uz plašāku novadu nekā tagad. Abrenes valsts centrs varētu būt bijis Augšpilī (krievu Višgorodā). Ka Purnava un Abelene (Ābeļava) jāmeklē Latgalē, tas izriet no Livonijas mestra 1416.g. 23.aug. ziņojuma virsmestram par ordeņa un virsbīskapa zemju apmaiņu, pie kam pirmais grib iegūt no otrā Swaneburg (Gulbeni), Abilen un Purnowe, kā arī Krustpils novadu līdz Daugavpils robežai.

#2 korben (Vietas) — 06.03.2006, 13:19

http://www.historia.lv/alfabets/T/ta/talava/raksti/shvabe003.htm
šeit arī nedaudz minēts par Ābeļavu

#1 akasinboxlv — 06.03.2006, 12:50

Vai ir kāds rakstu gabaliņš, kurā būtu atsauce par šīs apdzīvotās vietas nosaukuma rašanos? Mana versija ir tāda - pilskalns, kuru tagad vietējie sauc par Puncuļovas pilskalnu, agrāk tika dēvēts kā Ābelenes pilskalns. Ōbele jeb ōbeļnīca ir vietējo iedzīvotāju tā pati latvju tautās saucamā ābele vien ir. Tātad, pilskalna un tam uz rietumiem piegulošā apkārtne ir bijusī seno latgaļu apmetnes un medību vieta Ōbeļova. Tāpat tiek saukts arī netālu esošais ezers - Ōbeļovas ezers. Ōbeļovas pamatiedzīvotāju visizplatītākais uzvārds ir Lōčmelis. Kā zināja stāstīt kāda vecmāmiņa, tad tas uzvārds esot cēlies no latgaļu lāču medniekiem. Mednieks, kurš nomedījis lāci, mielastā vienmēr esot dabūjis lāča mēli (vietējo izrunā - lōča mieli). Lōča miele - Lōčmielis - Lōčmelis - Ločmelis.