Apraksts |
Vandzene atrodas uz Piejūras līdzenuma un Ziemeļkurzemes augstienes robežas. Vietvārds "Vandzene", pēc valodnieka profesora Endzelīna pētījumiem, ir rada senprūšu vārdam "Wangus" - izretināts ozoliens - un vecleišu "vanga"-tīrums. Ozolu Vandzenē ir daudz, gan dabā, gan kādreizējā kopsaimniecības emblēmā. Līdz 17.gs. to bija vēl vairāk. Vandzenes pagasts radies, apvienojot 1893.gadā vairākus mazus pagastiņus - Oktes, Garlenes, Iģenes, Sārcenes. Vandzene. Kāds jau parasts nosaukums! Taču tagadējais Vandzenes centrs agrāk saucies citādāk, par Krepliņiem. Tepat bijusi Krepliņu stacija uz kādreizējās 600 mm platās šaursliežu dzelzceļa līnijas, kas no Valdgales puses nāca uz Oktes pienotavu - un pļavām. Dzelzceļa vairs nav, bet stacijas ēkas nosaukums diez kāpēc mainīts uz Pavasariem. Par Vandzeni līdz 19.gs. beigām sauca tikai muižas 2,5 km Jūrmalas virzienā tuvāko apkārtni. |
|
|
|
Basu vilkatu akmens |
Sākumā izmēri bijuši lielāki. Daļa akmens 20. gs. 50. gadots izmantota I. Sudmaļa pieminekļa izveidei. Atrodas Uguņciema mežā. Nostāsti vēsta, ka zem akmens dzīvojis vilkacis, kas pusdienas_ |
|
Tilgaļu (Vandzenes jeb Krauju) milzu akmens |
Akmens ir postīts, atšķeļot no malām un virspuses gabalus, tāpēc tas ir neregulārs, šķautņains un ar stāvām malām. Akmens ir viens no interesantākajiem kulta pieminekļiem Latvijā. Atrodas_ |
|
Slepkavkalva |
Saukts arī par Slepkavakmeni. Pēc nostāstiem, pie tā (uz tā?) jūras laupītāji dalījuši guvumu un reiz nogalinājuši vienu no savējiem. Akmens kā liels, plakans galds, uz kura varot_ |
|
Vandzenes muiža |
Muiža 19.gs. piederēja baronam Heikingam līdz 1920.g. Muižas ansamblis veidots baronu Heikingu dzimtai 19. gs. kā simetrisks komplekss ar uzsvērtu centrālo asi ap parādes pagalmu. Abās_ |
|
Vāveru akmens |
|
|
Iģenes evaņģēliski luteriskā baznīca |
Iģes baznīca ir viena no vecākajām sakrālajām koka būvēm Latvijā. Iģene ir sena apdzīvota vieta (dokumentos minēta 1666. g.), tas nosaukums cēlies jau vikingu sirojumu laikā. 1745. - 1827._ |
|
Dārtes evaņģēliski luteriskā baznīca |
1895. gadā no laukakmeņiem celtās baznīcas sienā iemūrēts akmens ar gadskaitli no pirmās baznīcas celšanas laika - 1600. Baznīcā apskatāmas M.Krēsliņa 1899. gadā darinātās ērģeles_ |
|