| Apraksts |
Iespējams, ka Vārmes nosaukums radies no vietas pie Vārmes strauta, kas 1461. g. rakstos minēta kā Wormenstate (vēlāk - Wormen). Var domāt, ka nosaukumu devuši senprūši, kas 13. gs. sākumā, bēgot no vācu krustnešiem, pametuši savu zemi Warmia un ieradušies Kurzemē, vai zviedru vikingi, kas 7. - 9. gs. dzīvojuši Grobiņas apkaimē (senskabdināvu Wormensate - sarkanā sēta). 1810. g. Vārmes (Wormen) muižu īpašumā ieguva krievu armijas pulkvedis Ostens - Sakens, uz zemnieku zemju rēķina viņš dibināja jaunas pusmuižas, Vārmē uzcēla savas dzimtas pioi 1935. g. Vārmes pagasta platība bija 16 900 ha. 1945. g. pagastā izveidoja Vārmes un Imantas ciemu. 1954. g. Vārmes ciemu pievienoja Imantas ciemam, 1966. g. to pārdēvēja par Vārmes ciemu. 1990. g. pagastu atjaunoja. |
|
 |
 |
| Vārmes evaņģēliski luteriskā baznīca |
|
 |
| Omiķu gravas ūdenskritums |
Augstums: Ap 3,5 - 3,6 m. Divas kaskādes - augšējā ap 0,6 m, apakšējā ap 3 m augstas
Platums: Ap 1,4 m
Ūdenstece: Omiķu gravas strauts
Pieejamība: Viegli. Brauciet no_ |
 |
| Maizes ceptuve "Zelta kliņģeris" |
| "Maizei jādod maizes gods" - ar šādu cienījama maizniekmeistara, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera, Alberta Blumberga moto jau vairāk kā 10 gadus Kuldīgas rajona "Vārmē" strādā maizes ceptuve_ |
|
