| Apraksts |
Roja ir sena osta, jūrniecības un tirdzniecības centrs. Kuģošanai Rojas upi izmantojuši jau senie vikingi. Par to netieši liecina tā sauktās velna laivas - akmeņu krāvumi upes krastos pie Bīlavām, Lubes un citur. Pirmo reizi rakstos Roja minēta 1387. g. Hercogu laikos Rojā un tuvējos ciemos uzbūvēti 116 kuģi. 19.-20. gs. mijā te jūrā nolaisti 26 burukuģi. Tradīcijas nav aizmirstas - Celtnieku ielā 5 aplūkojama L. Veidemaņa gatavoto burinieku modeļu kolekcija (tel. 3269594, 9234345). Jomas ielas galā jūrā zviln milzu Rojas dižakmens. Neparasta piekrastes ainava - lauki un dārzi stiepjas līdz pašai jūrai. Ceļotāju ērtībām un atpūtai Rojā iekārtoti jauki krodziņi un viesnīcas. |
|
|
Rojas TIC (Kurzemes reģ., Rojas nov., Roja, Selgas iela 33)
|
|
|
|
|
|
 |
 |
| Rojas osta |
 |
 |
| Ķirķrags |
|
 |
| Rojas evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Rojas luteriskā baznīca celta 1645. g., 1854. g. vecajai koka baznīcai uzcēla jaunu akmens torni, bet pašu baznīcu uzbūvēja 1878. gadā no akmeņiem. 1883. g. baznīca ieguva ērģeles, 1890._ |
 |
| Rojas Jūras zvejniecības muzejs |
| Muzejs atvērts 1971. gadā. Tas sniedz ieskatu apkārtējo zvejniekciemu kultūrā un amatniecībā (1900–1940). Ekspozīcija stāsta par piekrastes zvejniecību un zivju apstrādi no gadsimta sākuma_ |
 |
| Rojas dižakmens |
| Jūrakmeņi ir ledāja atnestie lielie akmeņi jūrā, jūras krastā vai seno jūras krastu joslā. Viens no lielākajiem jūrakmeņiem atrodas Rojas akmeņainajā jūrmalā, Jomas ielas galā, jūras_ |
|
