logo
rus eng
Manas vietas
draugiem.lv
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Rezervējamās naktsmītnes
Pirtis
Ievērojamākās vietas
Pilis un muižas
Atpūta laukos
Telpas svinībām, banketiem
Restorāni, kafejnīcas
Atpūta pie ūdens
Muzeji
Naktsmītnes Rīgā
Informācijas centri
Teātri
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Peintbola vietas
Pasākumu kalendārs
Jūlijs
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31
Augusts
1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 220
Viesi - 220
Reģistrētie lietotāji - 0
Sadarbībā ar
Booking
Krievijas Tūrisma Industrijas Savienības Baltijas nodaļa
Worldofbmx.com
Autoorientēšanās
Latvijas Viesn
Slovākijas ceļvedis
Dabas retumu kr
Vidzemes t
Sazinies ar Vietas*lv!
Tālrunis: +371 29111411
e-pasts: [email protected]
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
IESAKI ŠO SATURU CITIEM!
Skatīt lielajā interaktīvajā kartē

Ziemupe

Kurzemes reģ. > Pāvilostas nov. > Vērgales pag.

Apraksts
 

Ziemupes vārds vēsturē kā apdzīvota vieta jau ir parādījies 1422.gadā. Sākotnēji Ziemupes nosaukums aprādījās kā Zembeekte. 1791.gadā tiek minēts jau krietni latviskāks nosaukums – Zemmuppen. Ņemot vērā šo vietvārdu pirmo rakstību, var secināt, ka tie cēlušies no baltu valodām. Tomēr veci ļaudis saka, ka Ziemupe savu vārdu ieguvusi, pateicoties cauri centram tekošajai upītei, kura neaizsalst pat ziemā.

Jau no laika gala Ziemupe ir bijis mazs pagastiņš. Tas atradies Liepājas apriņķa ziemeļdaļā, zemajā piejūras līdzenumā. Ziemupes augstākā un sausākā vieta ir jūrmalas kāpu josla.

Ziemupē ir sava baznīca un kapi. Vecākie Ziemupes ļaudis zina teikt, ka senos laikos kapi esot atradušies citur – kapupītes otrā krastā. Ziemupes baznīca atrodas netālu no kapiem. Tā tapusi un vairākus gadsimtus pastāvējusi kā Sakas filiālbaznīca, un tās vēsture, atšķirībā no lielākajiem ticības centriem, ir maz pētīta. Kad tieši baznīca celta, nav precīzi zināms, bet tas noticis vismaz 17.gadsimta pēdējā ceturksnī, par ko liecina 1684.g.darinātais Ziemupes baznīcas altāris. Mūra dievnams Ziemupē landhofmeistara Frīdriha fon der Osten-Sakena gādību uzcelts tikai 1748.gadā un 1752.gadā iesvētīts. Līdz tam dievkalpojumi esot notikuši kādā šķūnī. Iespējams gan, ka tas ir pārspīlējums un hronikā šādi apzīmēts vienkāršs koka konstrukcijās celts dievnams, jo maz ticams, ka greznais altāris būtu iebūvēts parastā šķūnī. Šī, vēl šodien pastāvošā mūra ēka citu Kurzemes baznīcu vidū izceļas ar saviem pieticīgajiem izmēriem un arhitektonisko vienkāršību. Nelielā baznīciņa varēja lepoties arī ar tam laikam pietiekami iespaidīgu kokgriezuma iekārtu – altāri, kanceli un ķestera pulti, kas darināta manierisma stila formās. 1981.gada decembrī iekārta tika nodota Rundāles pils muzejam, un, uzstādīta vienā no pils staļļu korpusiem, tā tur ir aplūkojama arī pašreiz. Altāra retabla pirmo stāvu rotā altārgriezums “Golgāta” un abpus tai nišās novietotas Mozus un Ārona skulptūras. Otrajā stāvā izvietojusies apaļa formāta glezna “Kristus augšāmcelšanās” un iekārtas darināšanas gadaskaitlis “1684”, bet uz retabla pamatnes – gleznoti fon der Ostenu-Sakenu un fon Korfu ģērboņi un iekārtas dāvinātāju vārdi: “JOHANN V.D.O. GENANTSACKEN” un “ANNA ELIESABETHA KORF”. No vēsturiskajiem priekšmetiem un inventāra, kas savulaik rotāja Ziemupes baznīcu, vēl atzīmējami: sakristejas galds ar krēslu, koka epitāfija (1780.g.), biktssola fragmenti (18.gs.Rundālē), Fon der Osten-Sakenu un fon Korfu kokgriezuma ģērboņi (17.gs.beigas, Rundālē), zvans (19.gs.), alvas altāra svečturis (pēc 1735.g., Jelgavas meistars Georgs Šeimanis), alvas altāra svečturis (pēc 1756.g., Liepājas meistars Gotfrīds Martīni), alvas kristāmbļoda (18.gs.2.puse, Jelgavas meistars Gotfrīds Štencels), bronzas lustra (19.gs.2.puse), Sv.Vakarēdiena kauss ar patēnu (18.gs.) u.c. priekšmeti.

Senāk pie baznīcas mūra esot atradies arī krogs, un pēc dievkalpojuma tur pulcējušies pagasta ļaudis apspriesties un nedaudz atpūsties no ikdienas rūpēm. Krogū notikuši arī danči. Turpat iepretī bijusi arī smēde, kurā par kalēju strādājis vecais Rēķis.

Apskates objekti Skatīt objektu albūmu
Kadiķu audze
Padomju laika robežsardzes karabāzes virsnieka iedvesmas darbs. Skaista, romantiska un īpatneja vieta. Tur valda patīkama smarža un sajūta, itkā atrodies iemests labirintā, kādas pasakas_
Aužuļu dižliepa
Trešā resnākā (apkārtmērs — 7,28 m) liepa Latvijā. Ļoti cietusi 2005. gada janvāra orkanā.
Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca
Iesākumā baznīca bijusi koka. Tās altāris darināts 1684.gadā. Mūra dievnams uzcelts 1748.gadā. Tā tapusi un varākus gadsimtus pastāvējusi kā Sakas filiālbaznīca.
Citu Kurzemes baznīcu_
Ziemupes jūrmala
Teritorija veidota vairāku jūrmalas biotopu aizsardzībai. Viena no nedaudzajām un labākajām pelēko kāpu aizsardzības vietām Latvijā. No Eiropas nozīmes biotopiem sastopami - priekškāpas,_
LAIKA ZIŅAS ZIEMUPE
© 2005-2020 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100