Vecauces muiža pieminēta ap 1616. gadu, un vēlākā Auces izveide cieši saistīta ar to. 1889.gadā muiža sāk par samaksu izdot ne visai auglīgos zemes gabalus apbūvei. Līdz Pirmā pasaules kara sākumam bijuši iedalīti jau 150 gruntsgabalu un audzis miests Vecauce. Pirmie būvēti krogi, darbojas tvaika dzirnavas, vilnas kārstuve, ķieģeļu ceplis, spirta brūzis. 1911. gadā sākusi darboties pirmā grāmatu spiestuve, kas apkalpoja ebreju tautības iedzīvotājus, 1923. gadā atvērta latviešu grāmatu spiestuve un izdots pirmais Auces kalendārs.
1920. gadā Latvijas valdība nopirka pili un Vecauces muižā ierīkoja mācību saimniecību Latvijas Universitātes lauksaimniecības studentiem. Studenti stipri atdzīvināja Auces sadzīvi. Tika bruģētas ielas, būvēts kanalizācijas tīkls, sporta laukums. Darbojās plašs Tautas nams, bibliotēka ar lasītavu, kinoteātris, iznāca laikraksti.
Tiesības veidot pastāvīgu pašvaldību Vecauces miestam piešķirtas 1921. gada 1. jūlijā. 1924. gadā pēc miesta domes vēlēšanām jaunā dome nolēma lūgt Latvijas valdībai piešķirt Vecaucei pilsētas tiesības un to nosaukt par Auci. 1924. gada11.septembrī tika apstiprinātas šīs tiesības.
1925. gada 31. oktobrī ar Valsts prezidenta lēmumu apstiprināts ģērbonis – sarkanā laukumā melns vēzis ar zelta stīgām.
