logo
rus eng
Manas vietas
draugiem.lv
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Rezervējamās naktsmītnes
Pirtis
Ievērojamākās vietas
Pilis un muižas
Atpūta laukos
Telpas svinībām, banketiem
Restorāni, kafejnīcas
Atpūta pie ūdens
Muzeji
Naktsmītnes Rīgā
Informācijas centri
Teātri
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Peintbola vietas
Pasākumu kalendārs
Jūlijs
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31
Augusts
1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 228
Viesi - 228
Reģistrētie lietotāji - 0
Sadarbībā ar
Booking
Krievijas Tūrisma Industrijas Savienības Baltijas nodaļa
Worldofbmx.com
Autoorientēšanās
Latvijas Viesn
Slovākijas ceļvedis
Dabas retumu kr
Vidzemes t
Sazinies ar Vietas*lv!
Tālrunis: +371 29111411
e-pasts: [email protected]
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
IESAKI ŠO SATURU CITIEM!
Skatīt lielajā interaktīvajā kartē

Baloži

Rīgas reģ. > Ķekavas nov.
Iedzīvotāju skaits: 3958
Platība: 700
Mājas lapa: www.balozi.lv
Pašvaldības
Baložu pilsētas dome (Baloži, Uzvaras prospekts 1a)
Tūrisma informācija
Ķekavas novada Tūrisma informācijas centrs (TIC) (Ķekavas pag., Ķekava, Rīgas iela 26)

Apraksts
Baloži atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā. Virsmas augstums parasti pārsniedz 10 m virs jūras līmeņa. Apvidu šķērso vairākas kāpas, viena no augstākajām ir Mules kalns (26 m virs jūras līmeņa), kura atrodas līdzās Baložu centram. Par Baložiem kādreiz sauca mežniecibu Rīgas apriņķī. Tā atradās netālu no dzelzceļa un deva nosaukumu arī tuvākajai dzelzceļa stacijai. Mežniecības zemes bija ļoti bagātas ar kūdras purviem. Viens no lielākajiem ir Medemu purvs. Dabiskā notece Medemu purvam bija rietumos pa Mārupīti, bet austrumos no Titurgas jeb Mulkalna ezera (12 ha) pa Titurgu. Medemu purva kopplatiba ir 3400 ha, no kuriem pašlaik ir izmantoti 1060 ha un to vietā ir ierīkoti dārziņi. Jaunai apguvei pieejami 1300 ha, bet uz 520 ha aug mežs. Tāpēc 1947. gadā tika dibināta kūdras fabrika "Baloži", ap kuru izveidojās strādnieku ciemats, bet no 1958 gada - pilsētciemats. Kūdras ieguvēji darbojās purva masīvos, kas Rietumos sniedzas lidz Jelgavas šosejai. Uz Baložu staciju savulaik izvadīti Olaines un Medemu purva šaursliežu izvadceļi. Iegūtas produkcijas veidi bija kūdras briketes (pirmoreiz Latvijā), gabalkūdra, amonizēta kūdra, pakaiškūdra, substrāta kūdras platnes. 1978. gada kūdras fabrikai "Baloži" pievienota Latvijas kūdras mašīnbūves rūpnīca. 80. gados 75% fabrikas kopprodukcijas bija tehnoloģiskas iekārtas frēzkūdras ieguvei un to rezerves daļas, kā arī izstrādājumi elektroniskajai un radiotehniskajai rūpniecībai. Produkciju izveda uz vairākām PSRS republikām, kā aīi uz Somiju. Ar laiku bez dzīvojamām mājām ciemata uzcēla arī ēkas apģērbu r/a "Latvija"iecirknim, kā arī septiņgadīgo skolu. 1957. gadā tika iekārtota kūdras ieguves mašīnu izmēģinājumu rūpnīca. Tuvāk Bauskas šosejai, līdzās Cālīšsilam, lieliski iekļaujoties dabas ainavā (bērzu birzī), 80. gados izbūvēts apdzīvotais rajons - Titurga, tur atrodas jaunas pilsetas iestādes. Baložos, kas 33 gadus bija tipisks strādnieku ciemats, darbaspēks veidojās no iebraucējiem, līdz ar to pilsētā ir liels nacionālo minoritāšu īpatsvars.
LAIKA ZIŅAS BALOŽI
© 2005-2019 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100