Cesvaine

Cesvaines novadā jau dzelzs laikmetā atradās varena pils, kas piederēja Jersikas valdnieka Visvalža valstij. 1209.gadā Cesvaines novadu pievienoja Rīgas bīskapijai. Pirms 1420.gada tur uzcēla arhibīskapa mūra pili, pie kuras izveidojās pilsētiņa. 16.gs. beigās tajā bija 80 namu. Livonijas kara laikā to ieņēma Ivana Bargā karaspēks, Cesvaines īpašnieks brīvkungs Johans Taube bija k;udījis šo caru uzbrukt Livonijai, bet pēc tam pārgājis poļu pusē. Cars lika uzcelt ļoti augstas karātavas, kur pavēlēja pakārt visus Taubes ierēdņus un draugus, pārējos vāciešus viņš lika sagriezt gabalos, sadedzināt vai nodurt, bet daļu vācu ģimenes izvest uz Tērbatu, kur tās pārdeva verdzībā tatāriem. Līdzīgi klājās daudziem latviešu zemniekiem. Pilsētiņu un pili nopostīja. Krievi valdīja Cesvainē līdz 1582. gadam, kad to atdeva poļiem. Pilsētiņa vairs neatplauka. Nākamā krievu iebrukuma laikā 1656.gadā tika nopostīta kā pils, tā arī pilsētiņas atliekas. 1815.gadā Cesvaini nopirka barons Vulfs. No jauna Cesvaine sākusi veidoties 19.gs. otrajā pusē.