Dobele

Zemgales reģ. > Dobeles nov.
Iedzīvotāju skaits: 11479
Platība: 8 km
Mājas lapa: www.dobele.lv
Apraksts

Dobele jau izsenis zināma kā apdzīvota vieta Zemgales līdzenuma rietumu malā, Bērzes upes krastos. Dobelene, Doblen, ??????? – tie visi ir Dobeles vārdi dažādos laikos. Zemgales auglīgā zeme un rosīgā tauta bija labi pazīstama sirotājiem un tirgotājiem, kuri bieži apmeklēja Lielupes grīvu. Vikingi, lietuvieši, krievi, lībieši nāca šajā zemē postīt, dedzināt zemgaļu sētas un aizvest gūstā ļaudis. Lai sargātu savu brīvību, zemgalieši meklēja sabiedrotos. Gāja gadi gan ar miera līgšanu, gan ar karstiem strīdiem. Pienāca 1219.gads, kad notika pirmās nopietnās zemgaļu sadursmes ar vācu krustnešiem: zemgaļu valdnieks Viestards cīnījās ar bruņās kaltiem vīriem Mežotnē. Zemgaļi juta, ka viņu brīvība tiek apdraudēta, bet krustneši izjuta cieņu par tik niknu pretošanos.

No 1236.–1250.gadam Zemgalē valda relatīvs miers, bet nekas nav galā, jo pāris gadus vēlāk sākas Zemgales dalīšana starp Livonijas ordeni, Rīgas arhibīskapu un Rīgas domkapitulu. 1254.gadā vēstures dokumentā – Zemgales dalīšanas aktā – pirmo reizi rakstos tiek minēts Dobeles vārds.

Kopš tā laika Dobeles vārds nav izzudis no vēstures lappusēm, lai arī daudzas no tām bijušas sāpju un asaru pilnas. Pāri zemgaliešu nedienām uzvirmojusi rosība, panākumi un prieks: 1495.gadā sākas baznīcas celtniecība, tai līdzās veidojas tirgus laukums. 17.gadsimtā, Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā, uzceļ kokzāģētavu, darbojas ūdensdzirnavas, vilnas kārstuve un etiķa darītava. 19.gadsimtā izbūvē dzelzceļa līniju Jelgava-Mažeiķi-Liepāja, 1870.gadā Dobelē notiek 1. Kurzemes dziesmu svētki.

Pilsētas tiesības Dobele ieguva 1917.gadā.

1925.gadā tiek apstiprināts pilsētas ģerbonis, kura zīmējums – sarkans lauks ar sudraba svītru valsts karoga dalījumā, pāri tam slīpi novietots zobens – simbolizē zemgaļu varonīgās cīņas.

Pašvaldības
Dobeles pilsētas dome (Dobele, Brīvības iela 17)
Objektu kategorijas šajā teritorijā
Apskate, ekskursijas 2
Daba 1
Ēdināšana 9
Iestādes, organizācijas 4
Izklaide 2
Kultūrvēsture 7
Naktsmītnes 4
Nauda 5
Pakalpojumi, resursi 1
Reliģija, kults 2
Satiksme, sakari 1
Tirdzniecība 3
Transportam 11
Veselībai 8
Skatīt visus objektus teritorijā (Dobele)   
Dobele krēslā
Dobele krēslā
Apskates objekti
Zemgaļu pilskalns un Dobeles pilsdrupas
Netālu no pilskalna jau 1000 gadus p.m.ē. atradusies Dobeles senāko iedzīvotāju - zemgaļu apmetne. Bērzes upes labajā krastā, senās pilsētas ielokā bijusi uzcelta zemgaļu koka pils. Tā pastāvējusi_
Dobeles novadpētniecības muzejs
Izveidots 1985.gadā. Muzejs vāc, glabā un eksponē materiālus par Dobeles pilsētas un novada vēsturi. Regulāri tiek rīkotas tematiskas izstādes.
Dobeles Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca
Baznīca celta no 1997.- 2003.gadam. Arhitekti J.Kukša un I.Kārkliņš, celtniecības darbus veica "Būvfirma L.B.K.", konstruktors A.Vilmanis.
Baznīcas platība 750 kv/m,_
Dobeles evaņģēliski luteriskā baznīca
Celta 1495.gadā pēc Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga pavēles. Vairākkārt pārbūvēta, tagadējo izskatu torņa smaile ieguvusi 1907.gadā.
Baznīcā ir unikāli mākslas pieminekļi:_
Ķestermežs
Meža parks ar brīvdabas estrādi. Iecienīta pilsētnieku atpūtas vieta. Nosaukums cēlies no Dobeles latviešu draudzes ķestera mājām un skolas, kurā 1843.gadā mācījies Krišjānis Barons. 
Dobeles atbrīvošanas piemineklis
Autors - Kārlis Zemdega. Atrodas Tērvetes ielas un Liepājas šosejas sazarojumā. Veltīts 1. Pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem.
No 1940.-1950.gadam Dobeles atbrīvošanas_
Dobeles pilsētas vēsturiskais centrs
Veidojies 16.-19. gs. Bērzes upes kreisajā krastā gar galvenajiem satiksmes ceļiem (tag. Brīvības un Viestura ielām) un tirgus laukumu. Tirgus laukums veidojies reizē ar baznīcas celtniecību._