JaunjelgavaIedzīvotāju skaits: 2344
|
 |
| Apraksts |
Jaunjelgava radusies tur, kur beidzas Daugavas lielo krāču posmi. Tāpēc šeit tika izveidots preču pārkraušanas punkts, lai tās varētu tālāk transportēt pa upi vai ceļu, izvairoties no krācēm. Laika gaitā pilsētiņu ir postījušas dažādas nelaimes: uguns, plūdi, mēris, holēra un arī kari. Tomēr tā tikusi atjaunota un 1647. gadā tai piešķirtas pilsētas tiesības. Godinot herzogu Frīdrihu, viņa atraitne - pilsētas dibinātāja - nosauca to par Frīdrihštati. Vēl tā saukta par Lubu Jelgavu, Jaunpilsētu, Jelgaviņu, Jauno Rīgu. Vēl pirms I Pasaules kara Jaunjelgava bija viena no lielākajām pilsētām Latvijā un ieņēma otro vietu aiz Rīgas. Lai pasargātu pilsētu no plūdiem, 30-to gadu beigās celts 3,5 km garš un 3 m augsts dambis. Visā pilsētas garumā cauri vijas Rīgas - Jēkabpils ceļš, kurš pilsētā pārtop par galveno ielu. Jaunjelgava robežojas ar Sērenes un Birzgales pagastiem, ziemeļos Daugava atdala pilsētu no Skrīveru pagasta. Lielākā Jaunjelgavas dabas bagātība ir gleznainie Daugavas krasti un apkārtējie meži. Pilsētā ir plaša zaļā zona, tai skaitā divi parki |
|
 |
 |
| Jaunjelgavas luterāņu baznīca (Mārtiņa Baltā baznīca) |
| Baznīca celta 1957. gadā PSRS stilā, jo kad PSRS neatļava vadīt dievkalpojumus, tad baznīca izskatījās kā parasta māja. Pēc 20 gadiem baznīcai piebūvēja torni. Diemžēl, mūsdienās,_ |
 |
| Jaunjelgavas Romas katoļu baznīca |
| Celta 1902. gadā. Sākotnēji bijusi Bauskas apriņķa Skaistkalnes baznīcas filiāle. Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. |
 |
| Brunavas muiža |
| 1898. gadā celtā Hibšberga, vēlāk Brunava muiža, tagad atrodas Jaunjelgavas pilsētas teritorijā Liepu iela 1. Apbūvē saglabājušās 3 skaistas laukakmeņu mājas. |
 |
| Jaunjelgavas Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca |
| Baznīca būvēta no granītakmeņiem un sarkaniem ķieģeļiem 1896. – 1897. gadā. Tā kļuvusi par savdabīgu pilsētiņas simbolu, kas labi iekļaujas mazpilsētas ainavā. Baznīcas arhitektūrā_ |
|
