Jelgava

Jelgavas vēsture aizsākās 13.gs., kad vācu krustneši zemgaļu cilšu pakļaušanai uz salas starp Lielupi un Driksu uzceļ savu atbalsta punktu. Rakstītajos avotos vācu bruņinieku pils vārds pirmo reizi minēts 1265.gadā. Valodnieki uzskata, ka pilsētas vissenākais nosaukums Mitau cēlies no vārda – mīt, mainīt. Savukārt lībieši vietai, kur izveidojās tirgotāju un amatnieku apmetne, devuši nosaukumu- Jelgab, kas nozīmē, ka tā ir pilsēta zemā, slapjā vietā. No 1561. līdz 1795.gadam Jelgavas novads ietilpa Kurzemes un Zemgales hercogistē. 1596. gadā Jelgavu pasludināja par hercoga rezidenci, bet 1616.gadā par hercogistes galvaspilsētu. Līdz ar to pilsēta sāka strauji attīstīties, sevišķu uzplaukumu piedzīvojot hercoga Jēkaba valdīšanas laikā. Hercogs Jēkabs uzsāka pils un pilsētas nocietināšanu ar vaļņiem, ierīkoja ūdensvadu- Jēkaba kanālu. Pateicoties viņa plašajiem tirdzniecības sakariem, iedzīvotājiem bija ļauts iepazīties ar Rietumeiropas kultūru, aizjūras koloniju labumiem- vīnu, kafiju, kartupeļiem. 18.gadsimtā Jelgava bija ne vien ievērojama tirdzniecības vieta, bet arī svarīgs diplomātijas centrs, kas sekmēja kontaktus starp Austrumiem un Rietumiem. Te gan kā viesi, gan kā iekarotāji bijuši vairāku kaimiņzemju valdnieki - Pēteris I, Ludvigs XVIII, Kārlis XII, Gustavs Ādolfs, Aleksandrs I, Vilhelms II, kā arī citas pasaules vēsturē pazīstamas personas – mūziķi Šūmanis, Vāgners, Rubinšteins, kāršu spēlmanis Kavallo, garu izsaucējs Kaliostro, “siržu lauzējs” Kazanova u.c.

"Jelgava" - viesnīca "Silva" - bistro, kafejnīca

1775.gadā atklātās hercoga Pētera akadēmijas ēkā savulaik zināšanas apguvis bijušais Polijas valsts prezidents Antons Smetona. Ar Jelgavu un tās novadu saistīts četru Latvijas Republikas prezidentu – Jāņa Čakstes, Gustava Zemgala, Alberta Kvieša un Kārļa Ulmaņa dzīves gājums. Viena no krāšņākajām Jelgavas, Latvijas un visas Eiropas arhitektūras pērlēm ir slavenā arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projektētā Jelgavas pils blakus tiltam pār Lielupi, kura piesaista katra ceļotāja uzmanību. Kādreizējā Kurzemes hercogu rezidence ir viena no nedaudzajām senās Kurzemes- Zemgales hercogistes galvaspilsētas ēkām, kas atjaunota un palikusi no otrā pasaules karā sagrautās pilsētas. Pils ir arī skaists piemineklis hercogam Ernstam Johanam Bīronam, spožai 18. gadsimta personībai, kuras vārds saglabājies neaizmirsts Eiropas vēsturē. Šobrīd pilī atrodas Lauksaimniecības universitāte, trešā lielākā augstskola Latvijā, bet tūristiem ir atvērtas Kurzemes hercogu kapenes.