Kārsava

Latgales reģ. > Kārsavas nov.
Iedzīvotāju skaits: 2702
Apraksts
Kārsavas pilsēta - savā ģerbonī kārsavieši ielikuši četras āboliņa lapas – auglības un pārticības simbolu, kura filozofija arī nākotnes attīstības vīzijā: “Kārsava – zaļākā Eiropas Austrumu pierobežas pilsēta. Zaļākā – plaukstoša ekonomika. Zaļākā – zinoši, gudri, saprātīgi, labestīgi iedzīvotāji. Zaļākā – tīra, gaiša, apzaļumota, kopta, droša pilsēta.” Kārsava ir apkārtējo lauku teritoriju pakalpojumu, sakaru, izglītības, tirdzniecības centrs. Latgaļi šeit dzīvo apmēram kopš VIII gs., līdz 1763.g. apdzīvotā vieta bija sādža, 1928. gada 11. februārī Kārsavai piešķir pilsētas tiesības.  Kārsava, izsenis apdzīvota vieta ar vairākiem latgaļu pilskalniem, izvietojusies Kārsavas un Ūdrājas upju krastos 31 km uz ziemeļiem no Ludzas. Izšķirošu impulsu Kārsavas attīstībai par saimnieciski rosīgu miestu deva katoļu baznīcas uzcelšana (1763) tās teritorijā (šis ir tikai viens no vairākiem analogiem miestu un pilsētu izcelšanās piemēriem Latgalē). Atrazdamās pie dzīva pasta ceļa starp Rēzekni un Ostrovu, Kārsava izveidojās par tirdzniecības centru. Smags trieciens miestam bija franču karaspēka nodarītie postījumi 1812. gadā, no kuriem tas nevarēja atspirgt vairākus gadu desmitus. Pilsētas tiesības Kārsava ieguva 1928. gadā.
Pašvaldības
Kārsavas novada pašvaldība (Kārsava, Vienības iela 53)
Objektu kategorijas šajā teritorijā
Apskate, ekskursijas 4
Ēdināšana 1
Iestādes, organizācijas 1
Reliģija, kults 3
Satiksme, sakari 1
Transportam 1
Veselībai 3
Skatīt visus objektus teritorijā (Kārsava)   
Apskates objekti
Kārsavas Sirdsskaidrās Eufrosinijas pareizticīgo baznīca
Kārsavas draudze dibināta 1911. gadā gan misijas nolūkos, gan arī savas tālās atrašanās vietas dēļ, jo tuvākās pareizticīgo baznīcas Kārsavas apkārtnē bija Mērdzenes (tagad Pudinava)_
Kārsavas luterāņu baznīca
Atrodas mājā, kas agrāk bija muižas klēts. Baznīcu tajā iekārtoja 1939. gadā. 20.gs. 50.gados. Daļu pārbūvēja un piebūvēja jauno klāt. Pēc tam diemžēl baznīcu neatjaunoja. Tikai 20.gs.90.gados_
Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīca
Pēc jezuītu izkoptā baroka dievnamu parauga - ar krustveida plānu un kupolu centrā - arhitekta Pāvila Pavlova projektētās jaunās baznīcas pamatakmens 1932. gadā ielikts ar priestera Boļeslava_