Kārsavas pilsēta - savā ģerbonī kārsavieši ielikuši četras āboliņa lapas – auglības un pārticības simbolu, kura filozofija arī nākotnes attīstības vīzijā: “Kārsava – zaļākā Eiropas Austrumu pierobežas pilsēta. Zaļākā – plaukstoša ekonomika. Zaļākā – zinoši, gudri, saprātīgi, labestīgi iedzīvotāji. Zaļākā – tīra, gaiša, apzaļumota, kopta, droša pilsēta.” Kārsava ir apkārtējo lauku teritoriju pakalpojumu, sakaru, izglītības, tirdzniecības centrs. Latgaļi šeit dzīvo apmēram kopš VIII gs., līdz 1763.g. apdzīvotā vieta bija sādža, 1928. gada 11. februārī Kārsavai piešķir pilsētas tiesības. Kārsava, izsenis apdzīvota vieta ar vairākiem latgaļu pilskalniem, izvietojusies Kārsavas un Ūdrājas upju krastos 31 km uz ziemeļiem no Ludzas. Izšķirošu impulsu Kārsavas attīstībai par saimnieciski rosīgu miestu deva katoļu baznīcas uzcelšana (1763) tās teritorijā (šis ir tikai viens no vairākiem analogiem miestu un pilsētu izcelšanās piemēriem Latgalē). Atrazdamās pie dzīva pasta ceļa starp Rēzekni un Ostrovu, Kārsava izveidojās par tirdzniecības centru. Smags trieciens miestam bija franču karaspēka nodarītie postījumi 1812. gadā, no kuriem tas nevarēja atspirgt vairākus gadu desmitus. Pilsētas tiesības Kārsava ieguva 1928. gadā. |