Kuldīga

Senā Kurzemes pilsēta Kuldīga atrodas Ventas krastā, kur izveidojies Rumbas ūdenskritums. Te bija senās kuršu zemes Bandavas centrs. Veckuldīgas pilskalns, kas atrodas netālu no tagadējās pilsētas Ventas kreisajā krastā, bija lielākais kuršu pilskalns. Jau 9.gadsimtā tam blakus bija izveidojusies apmetne. 13.gadsimta pirmajā pusē kuršu zemes iekaroja vācu krustneši, kuršu Kuldīgas pili nodedzināja, bet apmetne kādu laiku vēl pastāvēja. Lai nostiprinātu savu militāro varu, Krustneši sāka celt mūra pilis. Viena no tām pacēlās Ventas krastā iepretim ūdenskritumam. Tās celtniecību uzsāka 1242.gadā - tad arī pirmo reizi dokumentos minēts Kuldīgas vārds. 14.gadsimtā blakus ordeņa pilij jau bija izveidojusies pilsēta. 1368.gadā Kuldīga kļuva par Hanzas savienības locekli. No 1596. - 1616.gadam Kuldīga bija Kurzemes hercogistes galvaspilsēta. Savus ziedu laikus Kuldīga sasniedza hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642.-1682.g.). Lielā Ziemeļu kara laikā 1702.gadā zviedru karaspēks pili izlaupīja un izpostīja, tā ka tā kļuva neapdzīvojama. Kuldīgas pilsētas ģerbonī uz sarkana fona attēlota svētā Katrīna ar moku ratu rokā. Viņas vārdā nosauktās mūra baznīcas ēkas celtniecību uzsāka 1567.gadā (pirmā ēka bija celta 1252.gadā no koka), vēlākajos gadsimtos tā ir vairākkārt atjaunota. Kuldīgas lepnums ir senais mūra tilts pāri Ventai (1873. - 1874.), kā arī vecpilsēta ar 17. un 18.gadsimta dzīvojamām ēkām. To raksturīga iezīme ir kokgriezumiem rotātas durvis, virsgaismas lodziņi un dakstiņu jumti. Hercoga Jēkaba piemiņa ir iemūžināta, nosaucot viņa vārdā jauno brīvdabas estrādi Pārventā, kur vasarās notiek operu uzvedumi un koncerti.