LiepājaIedzīvotāju skaits: 89136
Platība: 6037
Mājas lapa: www.liepaja.lv
|
 |
| Apraksts |
Liepāja atrodas Latvijas dienvidrietumu daļā, Kurzemē. Tā lielākā pilsēta šajā kulturvēsturiskajā novadā. Te izsenis dzīvojuši lībieši( somu - ugru) un kuršu(baltu) ciltis. Katra ar savu valodu, paražām, ticību. Liepāja pamazām veidojusies no sīkiem zvejniekciemiem, kas izvieitojušies starp Liepājas ezeru un Baltijas jūru tagad izzudušās Līvas upes apkārtnē. Šī vieta pirmo reizi piemineta 1253. gada 4. aprīļa t.s. Kursas dalāmajā grāmatā, kad Livonijas ordenis un Kurzemes bīskaps nosprauda pārvaldāmo zemju robežas. Latvijas dienvidrietumu daļā, Baltijas jūras krastā. Tā aizņem 1,5- 6,5 km platu jūras piekrastes kāpu valni un aizkāpas līdzenumu piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā. Iekšzemes pusē Liepāju norobežo Liepājas un Tosmares ezeri. |
|
 |
 |
| Annas baznīcas tornis no Rožlaukuma |
 |
 |
| Liepājas Svētās Trīsvienības ev. lut. baznīca |
| Celta 1742.-1758.g. vācu draudzei. Celšanu vadījis Karalauču meistars Johans Dorns. Baznīcā ir 1100 sēdvietas. 55 m augsto torni pabeidza celt 1866. g. Ievērojama ar greznu barokālu interjeru_ |
 |
| Pareizticīgo Liepājas Sv. Nikolaja Jūras katedrāle |
| Jūras katedrāle ir viens no Karostas simboliem. Karostas katedrāles projekta autori ir Pēterburgas arhitekts Sergejs Geļenzovskis un Vasīlijs Kostjakovs. Tās konstrukcija ir unikāla - tai nav kolonnu._ |
 |
| Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Celta 1914.-1934.g., ( arhitekts K.E.Strandmanis, V.Stāls ) krusta būves veidā ziemeļnieku stilā. Baznīcā ir 1200 sēdvietu. Krāsainie altāra logi 1942. gadā darināti pēc mākslinieka S.Vidberga_ |
 |
| Karostas manēža |
| No bijušās zirgu izjādes un ģimnastikas manēžas paŗi palikuši vairs tikai sienu mūri, kas neskatoties uz postījumiem un aprakstītajām sienām liecina par seno krāšņumu. Savulaik tā jumtu_ |
 |
| Tosmares ūdenstornis |
| Tosmares ūdenstornis celts 1905. gadā pseidogotiskā stilā. Tā augstums ir 37 metri. Savulaik ūdens no dziļurbuma ar tvaika sūkņiem tika pumpēts torņa rezervuārā, no kurienes _ |
 |
| Piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem |
| Piemineklis bojā gājušiem zvejniekiem un jūrniekiem (1977, tēln. A. Terpilovskis, arhit. G. Asaris) uz smilšu vaļņa jūrmalā, kas sabērts 1937. - 1938. gadā, tīrot ostu. Skulpūrā_ |
 |
| Jūrmalas parks |
| Lielākais dendroloģiskais parks, apmēram 50 ha lielais parks tika veidots pakāpeniski no 1870. gada līdz 20. gadsimta sākumam. Parkā aug vairāk nekā 140 dažādu šķirņu koki un krūmi._ |
|
