Līvāni

Latgales reģ. > Līvānu nov.
Iedzīvotāju skaits: 10367
Mājas lapa: www.livani.lv
Apraksts

Jau 11. gs. vietā, kur tagad atrodas Līvāni, bijusi tirgotāju un amatnieku apmetne. Tā ietilpusi seno Latgaļu Jersikas valstī un atradusies 7 km uz ziemeļiem no tās "centra" vietā, kur tiekas toreiz nozīmīgais Dubnas ūdensceļš ar Daugavu. Dokumentos nocietinātā apmetne ar nosaukumu "Dubna" pirmo reizi minēta tikai 1289.g. Mūsdienu Līvānu pirmsākumi saistās ar 1533.g., kad toreizējais zemes īpašnieks Līvens šeit izveido muižu un nosauc to savā vārdā par Līvenhofu. 1677. g. Līvāni pāriet poļu magnāta Leonarda Poceja īpašumā. Būdams katoļticīgais, 1678. g. tas šeit uzceļ pirmo katoļu baznīcu. Baznīca atradās Dubnas krastā pie pašreizējās 1. vidusskolas ēkas. Tolaik pie baznīcas pulcējās daudz ubagu. Saubagoto pārtiku tie parasti notiesāja Dubnas krastā aiz lielceļa, tādēļ šo vietu iesauca par Ubagu līci. Mūsdienās tas ir pievilcīgs privātmāju rajons.

1824. g. Līvāni saņēma miesta tiesības. 1854.g te atvēra otro tautskolu Latgalē, bet 1869. g. pirmo aptieku miestā, divus gadus vēlāk arī dziednīcu. Pēc Rīgas - Orlas dzelzceļa līnijas atklāšanas 1861. g. Līvānos strauji attīstījās rūpniecība. To sekmēja ne vien labā satiksme, bet arī vietējo izejvielu resursi un lētais darbaspēks. Līdz 20.gs sākumam Līvānos uzcēla 10 fabrikas, no kurām lielākās bija celulozes (dib. 1872. g. ), stikla (dib. 1887. g. ), koku, linoleja, ķieģeļu un tekstilfabrikas. Meņķos Daugavas kreisajā krastā iepretim Līvāniem, franču firma uzcēla vienīgo ragu izstrādājumu fabriku Eiropā. Tā ražoja korsešu, cepuru un telefonu kauliņus.

1. pasaules kara laikā fabrikas slēdza un to iekārtas evakuēja uz Krieviju. Divarpus gadus Līvāni atradās kaujas joslā, un nemitīgās apšaudēs tika sagrautas 155 ēkas.
Latvijas brīvvalsts laikā Līvānu attīstību sekmēja 1926. g. tiem piešķirtās pilsētas tiesības. No jauna tika uzcelts 370dzīvojamo ēku, kuru lielākā daļa bija no koka, cieši sablīvētas gar galvenās - Rīgas ielas malām. Šī iela bija kā nosēta ar bodītēm kuru īpašnieki pārsvarā bija ebreji. 30. gadu vidū Līvānos bija ap 180 tirgotavu. No rūpniecības uzņēmumiem gan tika atjaunotas tikai stikla un kūdras fabrikas, darbojās arī pienotava, spirta dedzinātava un ražošanas biedrības "Straume" uzņēmumi. Pilsēta kļuva par apkārtnes novada kultūras centru.
Te darbojās 10 saviesīgās biedrības, izglītību varēja iegūt valsts un ebreju pamatskolās, kā arī komercskolā. Pilsētas rosīgo dzīvi pārtrauca 2. Pasaules karš, kura laikā tika nodedzināta un sagrauta puse pilsētas ēku. Arī padomju varas gados vecās ēkas un skaistā ainava Dubnas un Daugavas krastos netika saudzēta. Nojaukto namu vietā 70. gados pilsētas dienvidu daļā notika tipveida piecstāvu dzīvojamo ēku būvniecība. Tas notika reizē ar lielu rūpnīcu celtniecību Līvānos. 70.-80. gados te tika uzcelta bioķīmiskā rūpnīca, būvmateriālu kombināts, kā arī māju būves kombināts, kurā ražoja 80. gados populārās "Līvānu mājas".
Paplašinājās arī vecākais pilsētas uzņēmums - stikla fabrika. Mazpilsēta kļuva par 3. Lielāko rūpniecības centru Latgalē tūlīt aiz Daugavpils un Rēzeknes. Pārmaiņas, kas aizsākās Latvijas saimnieciskajā dzīvē pēc neatkarības atjaunošanas, Līvānus skāra sāpīgāk, nekā citas Latvijas mazpilsētas, jo mantojumā no iepriekšējiem gadiem saņemtais lielrūpniecības balasts mazpilsētai izrādījies pārlieku smags, un 90. gadu sākumā Līvāniem piedēvēts bēdīgais bezdarbnieku galvaspilsētas tituls. Neraugoties uz to, lielākā Preiļu rajona pilsēta attīstās laikam līdzi, un, pateicoties pēdējos gados atvērtajiem krodziņiem un tirgotavām, tā aizvien vairāk līdzinās 30. gadu Līvāniem, bet vislabāk par to var pārliecināties izbraucot cauri pilsētai pa 4,5 km garo Rīgas ielu.

Līvānu novada teritorija atrodas Latvijas dienvidaustrumu daļā, Latgales novadā, Preiļu rajonā Daugavas labajā krastā. Teritorijas platība ir 305,44  km². Attālums līdz Rīgai ir 167 km, līdz Preiļiem 36km, līdz Jēkabpilij 28 km. Līvānu novada teritorija sastāv no Līvānu pilsētas, Rožupes pagasta, Turku pagasta.

   Līvānu ģērboņa fons zils. Ģērboņa augšējā daļā uz zilā fona lidinās sudraba vanadziņš - lielu ieceru un augsta lidojuma simbols. Ģērboņa apakšējā daļa horizontāla sudraba josla, vidusdaļā tai piekļaujas vertikāla sudraba josla. Sudraba joslas simbolizē Dubnas ieteku Daugavā, pie kuras izveidojusies pilsēta. Pilsētas tiesības kopš 1926,gada.

Pašvaldības
Līvanu pilsētas dome (Līvāni, Rīgas iela 77)
Objektu kategorijas šajā teritorijā
Apskate, ekskursijas 4
Ēdināšana 3
Iestādes, organizācijas 4
Kultūrvēsture 1
Naktsmītnes 1
Nauda 1
Pakalpojumi, resursi 2
Reliģija, kults 3
Satiksme, sakari 4
Tirdzniecība 2
Veselībai 5
Skatīt visus objektus teritorijā (Līvāni)   
Apskates objekti
Līvānu Visu Svēto pareizticīgo baznīca
Pamatakmens baznīcas celtnei ielikts 1937.gada septembrī. 1939.gadā tika pabeigti celtnes ārējie darbi. Pēckara periodā celtne gāja bojā, 60 gados tika nojaukts kupols. Baznīca savu īpašumu_
Līvānu Sv. Miķeļa Romas katoļu baznīca
Baznīca celta 1861. g. 1. pasaules kara laikā to izpostīja, 1918. g. atjaunota. 1936. g. dievnamā uzstādīja jaunas ērģeles, mākslinieka Šēnberga gleznu "Sv. Jānis Kristītājs"_
Līvānu stikla fabrika - "LettGlas"
Latgales mākslas un amatniecības centrs
Pastāvīgā ekspozīcija "Amatnieki Latgalē". Tautas lietišķās mākslas studijas "Dubna" tekstilmākslas izstāde.
Amatu demonstrēšana audēju un keramikas radošajās_
Līvānu evaņģēliski luteriskā baznīca
Baznīcas projektu izstrādāja inženieris Pētersons no Krustpils un 1929. gada rudenī tika ielikts pirmais pamatakmens. Būvdarbi bija pabeigti 1932. gada maijā un kopumā baznīcas celtniecība izmaksāja_
Līvānu HES
Līvānu HES uzbūvēja 2001.gadā uz bijušās Līvānu ražošanas biedrības "Straume" spēkstacijas pamatiem. "Straume" tika dibināta 1921.gadā uz bijušās kartona ražotnes pamata. Sākotnēji darbojās_