| Apraksts |
Latvijas austrumu malā uz vairākiem pakalniem, piecu gleznainu ezeru puslokā ieskauta, savus namus slej Ludza. Pilsētas tiesības Ludza ieguva 1777.gadā. Ludzas apkārtne bijusi apdzīvota jau mezolīta laikā (8.-5.gt.pr. Kristus). Ludza pirmoreiz minēta 1177.gadā senās krievu (Kijevas un Ipatija) hronikās. Te atradusies latgaļu pils, pie kuras bijusi arī apmetne. Ziemeļpusē viļņus veļ 134,2 hektārus plašais Zvirgzdenes, Mazais Ludzas (36,5 ha), Dunakļu (82,7 ha), Lielais Ludzas (846,4 ha) un dienvidos -- Runtortas (32,5 ha) ezers. Šajā ziņā Ludza ir vienīgais tāda rajona centrs valstī.
Ludzas ģērbonī uz sudraba fona attēlots sarkans ķieģeļu mūris. Virs tā krustveidā melna atslēga un balts zobens ar zilu ēnojumu un zelta rokturi. Mūris vēstī par to, ka Ludza ir bijusi stiprs cietoksnis. Atslēga raksturo Ludzu kā robežpilsētu. Zobens atgādina par senajām cīņām. |
|
 |
 |
| Ludza |
 |
 |
| Ludzas Vissvētās Dievmātes aizmigšanas pareizticīgo draudze |
| Baznīcu ļoti viegli atrast - 1845. gadā krievu klasicisma stilā celtā baznīca rotājas pašā vecpilsētas centrā. Baznīca tiek restaurēta no ārējās puses - tas kupoli patreiz ir spilgti_ |
 |
| Ludzas luterāņu baznīca |
| Pirmā luterāņu baznīca rakstu avotos minēta 1599. g. Tagadējā baznīca celta 1864. - 1866. g., tās tornis būvēts 1931. g. |
 |
| Ludzas vecticībnieku baznīca |
| Zaļais koka dievnams būvēts 20.gs.30.gados. Dievnamā ir vairāki mākslas priekšmeti. |
 |
| Ludzas Novadpētniecības muzejs |
| Ludzas Novadpētniecības muzejs ierīkots Napoleona karu varoņa ģenerāļa Kuļņeva mājā. Tas ir bagātākais Latgales muzejs, kas ataino novada vēsturi no akmens laikmeta līdz mūsdienām.Muzejā_ |
 |
| Ludzas Romas Katoļu baznīca, Karņicku kapella, Svētās Marijas statuja |
| Pirmā katoļu baznīca bija celta 1687. g., taču tā nodega drīz pēc celtniecības beigām. 1738. gadā uzcēla jaunu koka baznīcu baroka stilā, taču arī šis dievnams nodega 1938. g. lielajā_ |
 |
| Ludzas pilsētas ezeri |
| Ludzas pilsētu Pilsētu apskalo 5 ezeri – Lielais Ludzas ezers (8,46 km2), Mazais Ludzas ezers (0,37 km2), Dunakļu ezerzs, Zvirgzdenes ezers un Runtortas ezers. Tāpēc Ludzu dēvē arī par Zilo ezeru_ |
 |
| Ludzas pilsdrupas |
| 14.gs. beigās zemesragā starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru Livonijas ordenis uzcēla varenāko mūra pili Latgalē. Tā bijusi trīsstāvu celtne ar sešiem torņiem, trīs vārtiem un divām priekšpilīm._ |
|
