Ogre

Rīgas reģ. > Ogres nov.
Iedzīvotāju skaits: 26573
Platība: 1358
Mājas lapa: www.ogre.lv
Apraksts

Rakstiski Ogres apkaime pirmo  reizi minēta Indriķa Livonijas hronikā  (1225. - 1227.). Hronikā minētā Ogres pils, domājams, atradusies Ķentes kalnā  - par to liecina šajā vietā  veiktie arheoloģiskie izrakumi. Pēc atrastajiem priekšmetiem var spriest, ka te dzīvojušas senas Daugavas lībiešu ciltis.
Otra senvēsturiska vieta  ir Ogres Zilajos kalnos, kur arī  varētu būt atradusies  lībiešu apmetne.
Pēc krustnešu iebrukuma (13.gs.) apvidus nokļuva Rīgas bīskapijas valdījumā, bet vēlāk to pārvaldīja poļi, zviedri, krievi.
Daudzie kari noplicināja apkārtni. Līdz 19.gs. vidum Ogres apkārtnē, kas tolaik piederēja Ikšķiles muižai, bija tikai dažas saimniecības, bet satiksmi ar Rīgu nodrošināja zirgu ceļš.
Dzelzceļa atklāšana 1861.gadā un labvēlīgie ģeogrāfiskie un klimatiskie apstākļi veicināja Ogres veidošanos par vasarnīcu un atpūtas vietu, un jau 1862.gadā te tika atklāts kūrorts.
I pasaules kara priekšvakarā Ogrē bija vairāk nekā 300 vasarnīcu, taču karš apbūvi gandrīz pilnīgi nopostīja. Pateicoties izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim, Ogre  tika strauji atjaunota.

1920.gadā Ogre ieguva miesta tiesības, līdzās  privātmājām  parādījās sabiedriskās ēkas.
1928.gadā Ogre ieguva pilsētas tiesības. Tolaik Ogrē dzīvoja 1100 iedzīvotāju, tās platība bija 428,5 ha. Pilsētā bija 64 ielas,  pamatskola, pasta - telegrāfa  kantoris, aptieka, 2 peldu iestādes, 2 viesnīcas,  4 pansijas,  5 rūpniecības uzņēmumi u darbojās 8 biedrības.  Ārstnieciskos pakalpojumus sniedza 2  ārsti un vecmāte.   
Pretstatā plānveidīgi attīstītai pilsētas daļai Ogres upes labajā krastā, kreisajā krastā - Pārogrē - joprojām saglabājās Sprēstiņu muižai kādreiz piederējušās lauku viensētas.
Īpašs posms Ogres pilsētas attīstībā bija Mālkalnes sadalīšana gruntsgabalos (101 gab.) un apbūve, kas sākās 1926.gadā. Vietu vasarnīcu būvei te pārsvarā saņēma rīdzinieki. Šajā pašā laikā teritoriju starp Daugavu un dzelzceļu blakus Mālkalnei sadalīja apbūves gabalos, kurus piešķīra Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībniekiem.
No rūpniecības objektiem tolaik darbojās kartona fabrika, Ogres dzirnavas, Štārķa cementa lietuve, galdniecība. 1935.gadā Ogres pilsētas platība bija 850 ha, iedzīvotāju skaits - 1727. Iedzīvotāju sastāvs nacionāli viendabīgs (83% bija latviešu).
Pēc II pasaules kara - 1949.gadā - Ogres kļuva par apriņķa centru (1950.gadā apriņķi pārdēvēja par rajonu, un Ogre kļuva par Ogres rajona administratīvo centru). 
2002.gada 12.decembrī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi par Ogres novada izveidošanu, apvienojot Ogres pilsētas un Ogresgala pagasta teritorijas.  Ogre ir jaunā novada administratīvais centrs.  

Tūrisma informācija
Ogres TIC (Ogre, Brīvības iela 12a)
Pašvaldības
Ogres novada Dome (Ogre, Brīvības iela 48)
Objektu kategorijas šajā teritorijā
Aktīvā atpūta, sports 2
Apskate, ekskursijas 4
Daba 2
Ēdināšana 8
Iestādes, organizācijas 4
Izklaide 2
Kultūrvēsture 2
Naktsmītnes 4
Nauda 8
Pakalpojumi, resursi 1
Reliģija, kults 5
Satiksme, sakari 5
Tirdzniecība 4
Transportam 6
Veselībai 10
Skatīt visus objektus teritorijā (Ogre)   
Pēdējie raksti
Interesanti
Vidzemes nemierīgo siržu piemiņas vietas
Apskates objekti
Ogres Kangari
Vaļņveidīgu pauguru virkne, šeit atradies lībiešu pilskalns.
Atsevišķiem pakalniem ir radušies savi nosaukumi: Jaunogrē - Zilie kalni, pilsētas centrālajā daļā - Vilku kalni, Pārogrē_
"Sproģi" keramikas darbnīca
Keramikas darbnīca “Sproģi” atrodas Pārogrē, tas ir tikai 40 min. brauciena attālumā no Rīgas.
Keramiķi Imants un Malda Sproģi Jums piedāvā:Kāzu pasākumi: iespēja jaunlaulātajiem_
"Lazdukalni" dendroloģiskais parks (Špakovska parks)
Tautā saukts arī par Špakovska parku, platība 5,9 ha, atrodas Pārogrē. Parkā aug 421 sugu koki, košumkrūmi un 7000 dažādi stādījumi. Uz kalna augstieni ved 100 pakāpieni, takas. No skatu_
Ogres evaņģēliski luteriskā baznīca
Baznīca atrodas mežmalā. Luterāņu baznīcas ķieģeļsarkanās ēkas būvi (1929.-1930.g.) vēlīnās neogotikas tradīcijās projektējis arhitekts H.Kundziņš.
Ogres Vēstures un mākslas muzejs
Ogres Vēstures un mākslas muzejs dibināts 1981.gadā. Agrāk tas atradās 1927.gadā būvētā vasarnīcā, Kalna prospektā 3. Kopš 2010. gada muzejs atrodas Brīvības ielā 15, Ogres Kultūras_
Ogres estrāde
Ogres estrāde celta 20.gs. sešdesmitajos gados, lielāko popularitāti, kaut arī ar zināmu sabiedrības nosodījuma devu, Ogres estrāde iemantoja pēc skandalozā grupas "Pērkons"_
Ogres Sv. Meinarda Romas Katoļu baznīca
Celta 1997. gadā, arhitekts L. Šmits. Baznīcā atrodas 1901. gadā būvēts altāris - dāvinājums no Sv. Marijas Magdalēnas baznīcas Rīgā - valsts nozīmes mākslas piemineklis.