Apraksts |
19. gadsimta otrajā pusē Sakas grīvā bija tikai akmeņi, plika, balta smilts un vienīgās mājas “ĀĶI “, kurās dzīvoja kāds zvejnieks. Viņš Upesmuižas baronam piegādāja zivis. Tautā bijis teiciens: brauciet līdz Āķiem, tad būs gals. Tā arī vēl mūsdienās pāvilostnieku sirdīm tuvais dzimtais krasts ir Āķagals. Ostas pilsētiņa. Ostā rosās mazas zvejas laivas. Klusa un reizēm neticama rosīga. Savulaik padomju militāristu apsēsta, tagad – laimīga par savu nesabojāto un necivilizēto vienreizējo pludmali, un dzintaru, ko dāsni izskalo jūra. Vecās pilsētas apbūves daļā katra pilsētas iela ved uz jūru. Ostā rosās mazās zvejas laivas; ja apvaicāsieties – tiksiet arī pie kūpinātas zivs. Pilsētiņa, kurā dzīvo stipri un sīksti, veci un jauni zvejnieki un viņu sievas ar bērniem. Pateicoties civilizācijas maz skartajai dabai, arvien plašāk attīstās tūrisms un jahtu ostas serviss. Pāvilostu par savu paradīzi uzskata Latvijas spicākie vējdēļu sporta cienītāji, katru gadu augustā rīkojot sacensības Pāvilostas piekrastē. |
|
|
|
Zvejnieku kuģis ienāk Pāvilostā |
|
|
Pavilostas Luterāņu baznīca |
Baznīca būvēta 1930.gadā. Šeit apskatāma altārglezna ''Kristus Pilāta priekšā''.2008.gadā baznīca izremontēta un gada nogalē iesvētīts jaunais, kokā grieztais_ |
|
Pāvilostas novadpētniecības muzejs |
1879. gadā vācu barons Oto Frīdrihs fon Lilienfelds nodibināja ostas pilsētu un nosauca to sava brāļa Kurzemes gubernatora Paula Lilienfelda vārdā – Paulshafen (Pāvilosta), kā arī ielika_ |
|
Mīlestības priede |
|
|
Vētras priedes |
Apkārtmērs: 1,85 un 1,53 m Augstums: 9,0 un 7,2 m Iespējams, divas vislīkākās priedes Latvijā
|
|
Skatu tornis |
|
|
Pāvilostas Lielais Jūrakmens |
100 m no krasta, jūrā viļņi apskalo Pāvilostas Lielo akmeni (Jūrakmeni), tā augstums virs grunts 3,5 m (ūdenī 1,5 m), apkārtmērs ir 15 m. Šis ir lielākais akmens dzižjūras krastā. |
|
Pāvilostas moli |
|
|