| Apraksts |
Neliela pilsētiņa, kas atrodas Talsu rajona D daļā Abavas krastos, 25 km no Talsiem. Platība ( kopā ar lauku teritoriju)- 66 km2. Pirmoreiz rakstos minēta 1253. gadā, pilsētas tiesības piešķirtas 1917. gadā. Jau daudz agrāk par 1253. gadu te pastāvējusi nocietināta kuršu pils ar senpilsētu. Apmēram XIII - XIV gs. mijā vācu feodāļi šeit uzcēla savu pili, pie kuras 1462. gadā minēts miests. Sabilē attīstījās tirdzniecība un amatniecība, XVII gs. darbojās manufaktūras (linu austuve, kaļķu ceplis, darvas tecinātava, dzirnavas). Uz ZR no vecās, senatnīgās pilsētas daļas atrodas Jaunsabile, bet no tās vēl apmēram 3 km lejup upē ir 2 m augsts dolomīta slieksnis, kas veido ūdenskritumu - Abavas rumbu. Sabilē ir daudz tūrisma objektu. Pilsētas vēsturiskais centrs ir 15.- 19. gs. pilsētbūvniecības piemineklis. Sabilē dzimis gleznotājs Ivars Heinrihsons, medicīnas doktors Frīdrihs Vilhelms Kupfers. |
|
 |
 |
| Skats uz Sabili |
 |
 |
| Sabiles pilskalns |
| Pilskalns atrodas 25 metru augstumā virs Sabiles un 110 metru virs jūras līmeņa. Pilskalna vienīgā no dabas neaizsargātā A puse nocietināta ar 3 m dziļu un 10 m platu grāvi, aiz kura uzbūvēts_ |
 |
| Sabiles evaņģēliski luteriskā baznīca |
| 1651. gadā pabeigtā baznīca ar pārtraukumiem celta 51 gadu. Tā pilnībā pārbūvēta 1876. gadā. Dievnamā atrodas vecākā kancele (1590. g.) Latvijā un 19. gs. uzstādīts sagrautās bruņinieku_ |
 |
| "Sinagoga" mūsdienu mākslas un kultūras mantojuma centrs |
| Sabiles ebreju sinagoga celta pirms 110 gadiem un tika izmantota līdz 2. pasaules karam, kad sākās fašistiskais genocīds pret ebrejiem. Sabilē ir ne tikai ebreju dievnams, bet arī ebreju kapi._ |
 |
| Sabiles Vīna kalns |
| Sabiles Vīna kalnu pilnīgi noteikti varam uzskatīt par Sabiles simbolu. Arī Sabiles ģērbonī ir attēlots vīnogu ķekars. Sabiles Vīna kalns ir unikāls arī ar to, ka tas ir ierakstīts Ginesa_ |
|
