Apraksts |
Pilsēta izveidojusies pakāpeniski, apvienojoties vairākiem piekrastes ciemiem. Kopš seniem laikiem pie Pēterupes atradies Pēterupes zvejniekciems. Leģenda stāsta, ka upe un ciems esot nosaukti Pētera I vārdā, jo cars pārnakšņojis turienes macītājmuižā. Kopš 18.gs. Pēterupes ciemā bija peldvieta. 1823.g. Ķīšupes krastos uzcēla pirmās vasarnīcas. Jauno vasasrnīcu rajonu nosauca par Neibādi ( Jaunā peldvieta ) 1880.g. arī Pabažu muižas zemi piešķīra vasarnīcu būvei. Izveidojās Pabažu ciems un Katrīnbādes peldvieta, kur galvenokārt atpūtās vācu baroni.
1933. gadā Neibādi pārdēvēja par Saulkrastiem un apvienoja ar Pēterupes ciemu. 1950. gadā Saulkrastiem pievienoja Pabažus, 1967.g. - Zvejniekciemu. |
|
|
|
Velosipēdu muzejs |
Vienīgās seno velosipēdu kolekcijas īpašnieki Latvijā ir Jānis un Guntis Seregini. Kolekcijas veidošanās sākusies 1977.gadā, kad Jānis iestājās Latvijas Antīko automobīļu klubā un sāka_ |
|
Baltā kāpa |
Baltā kāpa - ar smiltīm apbiris smilšakmens iezi pie Inčupes ietekas jūrā. Smilšakmens iezis, kas veidojies pirms 405 – 350 miljoniem gadu.
Te ir uzņemtas arī Rīgas_ |
|
Saules tilts |
|
|
Saulkrastu jeb Pēterupes evaņģēliski luteriskā baznīca |
Viena no Saulkrastu vēstures lieciniecēm ir Pēterupes luterāņu baznīca. Baznīcas vēsture ir sena, par to liecina arī tas, ka pašreizējā ēka ir jau ceturtā.
_ |
|
Gājēju tilts pāri Pēterupei |
|
|
Saulkrastu vēstures muzejs |
Saulkrastu vēstures muzejs dibināts 1991.gada 11.augustā. Tā veidošanā izmantoti galvenokārt kolekcionāra Jāņa Seregina materiāli par Saulkrastu vēsturi. Muzeju kopš tā dibināšanas vada_ |
|
Saulkrastu brīvdabas estrāde |
Vasaras sezonā Saulkrastu estrādē notiek daudzi vietēja, Latvijas un pat starptautiska mēroga pasākumi, festivāli un koncerti. |
|