Talsi

Kurzemes reģ. > Talsu nov.
Iedzīvotāju skaits: 12306
Mājas lapa: www.talsi.lv
Apraksts

Talsi ir viena no gleznainākajām Latvijas pilsētām, kas atrodas skaistā paugurainē Ziemeļkursas vidusdaļā. Pastāv uzskats, ka senatnē Talsos atradies kulta vietu komplekss, kas izvietots uz septiņiem pakalniem - Baznīckalna, Dzirnavkalna, Ķēniņkalna, Leču kalna, Pilskalna,Sauleskalna un Tiguļkalna. šodien Talsi izvietojušies uz deviņiem pakalniem.

Dokumentos Talsi kā Vanemas valsts sastāvdaļa pirmoreiz minēti 1231. gadā kuršu kapitulācijas līgumā ar pāvesta vicelegātu. Svu pili te uzcēla arī Livonijas ordenis ( pirms 1434.g.), kas veicināja lielākas apmetnes izveidošanos.

Talsus stipri izpostija poļu - zviedru un Ziemeļu kara laikā. Uzplaukumu pilsēta piedzīvoja tikai 19.gs. 70.gados, kļūstot par novada latviskās kultūras centru. 1917. gadā Talsiem piešķīra pilsētas tiesības.

Kaut arī 1905. gada soda ekspedīcija nodedzināja vairāk nekā 60 namus, vairākās vietās gandrīz neskarta saglabājusies 19.gs. apbūve.

Pašvaldības
Talsu novada pašvaldība (Talsi, Kareivju iela 7)
Šajā teritorijā / apdzīvotā vietā atrodas
Objektu kategorijas šajā teritorijā
Aktīvā atpūta, sports 6
Apskate, ekskursijas 5
Daba 10
Ēdināšana 11
Iestādes, organizācijas 2
Izklaide 2
Kultūrvēsture 6
Naktsmītnes 5
Nauda 5
Pakalpojumi, resursi 1
Reliģija, kults 6
Satiksme, sakari 1
Tirdzniecība 5
Transportam 1
Veselībai 8
Skatīt visus objektus teritorijā (Talsi)   
Talsi
Talsi
Apskates objekti
Leču kalns (83m)
Talsu pilskalns
Pilskalns bijis apdzīvots 10.-14. gs. un šeit atradies viens  no vislabāk nocietinātajiem un lielākajiem Kursas pilskalniem. Izrakumos atrastas ap 4000 senlietas.
Baznīckalns
Talsu sinagoga
Ebreji Talsos ieceļoja 18. gadsimta beigās, kad bija saņēmuši gubernatora atļauju uzturēties Kurzemē. 1844. gadā Talsos jau bija ebreju lūgšanu nams. Pašreizējo izskatu sinagoga ieguvusi ap_
Sauleskalna estrāde
Sauleskalns (94m)
Piemineklis brīvības cīnītājiem "Koklētājs"
Piemineklis brīvības cīnītājiem "Koklētājs" atrodas Ķēniņkalna pakājē. Tas atklāts 1996.gadā, tā autors ir tēlnieks Kārlis Zemdega, tēlnieks Vilnis Titāns.