Torņkalns

Kādreizējais novērošanas tornis, tā sauktais Sarkanais tornis (minēts jau 1483. gadā), kas līdz 17. gs. atradies veco Jelgavas un Bauskas ceļu sākumā līdzās Daugavas pārceltuvei, devis nosaukumu plašam Pārdaugavas rajonam Torņkalnam, kas aptver teritoriju starp Daugavu, Jelgavas dzelzceļa līniju, Graudu un Skaistkalnes ielu. Jau 17. gs. tagadējā Torņkalna robežās bijuši divi lieli latviešu ciemi – t.s. Zeme - pie torņa tagadējās Jelgavas ielas sākumā un Pusāķu ciems gar tagadējo Vēja ielu. Daļa Torņkalna teritorijas Daugavas pusē iekļauta Rīgas policijas novada robežās 1786. gadā. 1828. gadā Rīgas pilsētai ( Jelgavas priekšpilsētai) pievienoja arī Torņkalna daļu līdz tagadējai Robežu ielai. Torņkalna ielu tīkls veidojies ap senajiem Bauskas un Jelgavas ceļiem (aptuveni tagadējās Bauskas, Jelgavas ielas). Līdz mūsu dienām daļēji saglabājies 19. gs. šķērsielu tīkls pie Vēja ielas. 19. gs. otrajā pusē Torņkalnā izveidojās vairāki rūpnieciskās apbūves rajoni (pie Jelgavas ielas, tagadējās Vienības gatves sākumdaļā, Vēja un Bauskas ielas rajonā), jau darbojās vairākas kokzāģētavas gar Kīleveina grāvi. Pēc otrā pasaules kara neliels daudzstāvu dzīvojamo namu rajons Torņkalna robežās izveidojies tikai Saulkalnes un Valdeķu ielas rajonā.