logo
rus eng
Manas vietas
draugiem.lv
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Rezervējamās naktsmītnes
Pirtis
Ievērojamākās vietas
Pilis un muižas
Atpūta laukos
Telpas svinībām, banketiem
Restorāni, kafejnīcas
Atpūta pie ūdens
Muzeji
Naktsmītnes Rīgā
Informācijas centri
Teātri
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Peintbola vietas
Pasākumu kalendārs
Janvāris
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 179
Viesi - 179
Reģistrētie lietotāji - 0
Sadarbībā ar
Sazinies ar Vietas*lv!
Tālrunis: +371 29111411
e-pasts: [email protected]
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
IESAKI ŠO SATURU CITIEM!
Skatīt lielajā interaktīvajā kartē

Ķemeri

Rīgas reģ. > Jūrmala
Tūrisma informācija
Jūrmalas Kūrorta un tūrisma informācijas centrs (Jūrmala, Jomas iela 42/2)
Tūrisma informācija
Jūrmalas pilsētas domes tūrisma informācijas centrs (TIC) (Jūrmala, Lienes iela 5)
Pašvaldības
Jūrmalas pilsētas dome (Jūrmala, Jomas iela 1/5)

Apraksts

Jūrmalas pilsētas daļa, ko ar pārējo Jūrmalu un Rīgu saista elektrificētais dzelzceļš un Rīgas Ventspils autoceļš. 44 km no Rīgas.

Vēsturiski Ķemeru teritorija ilgstoši ir bijusi saistīta ar Kurzemi (Kurzemes hercogistes sastāvdaļa), kamēr pārējā Jūrmala atradās Vidzemes guberņas sastāvā un tās attīstību spēcīgi ietekmēja Rīga.

Ķemeri atrodas 6 km no jūras starp ezeriem un purviem, kas bagāti ar sēravotiem. Tāpēc to attīstība saistīta ar purvos esošo sērūdeņu dziednieciskajām īpašībām. Tautas dziedniecībā izmantotie Ķemeru Svētavoti ārstiem bija pazīstami jau 18.gs. otrajā pusē un 19.gs. sākumā, kad uz šejieni ārstniecības nolūkos brauca sirgstošie Kurzemes augstākās sabiedrības pārstāvji. Viņus uzņēma mežsargi, kuru mājās varēja apmesties un baudīt no purva avotiem atvesto dziedniecisko ūdeņu peldes. Vienu no mežsargiem sauca Ķemers, viņa vārds devis nosaukumu purvam un vēlāk kūrortam. Ķemeru kūrorta teritorijā ir vairāk nekā 30 sērūdeņraža avotu un bagātīgi ārstniecisku kūdras un sapropeļa dūņu krājumi (Kaņiera ezerā). 1997.gadā te izveidots Ķemeru nacionālais parks.

Ķemeru minerālūdeņu ķīmiskā analīze pirmoreiz veikta 1801.gadā Pēterburgā, pēc tam tos pētīja D.Grindelis, kura analīžu rezultāti tika publicēti. Pirmā valsts peldu iestāde uzcelta 1838.gadā uz valsts zemes, ko sēravotu dziednīcas vajadzībām atvēlēja cars Nikolajs I. Šis gads tiek uzskatīts par kūrorta dibināšanas gadu. Tādējādi Ķemeri jau sākotnēji veidojušies kā balneoloģisks kūrorts, par kura attīstību drīz vien rūpes uzņēmusies valsts. Krievijas impērijā kūrorts bija visai iecienīts - 1912.gadā tika atklāta tiešā dzelzceļa satiksme Ķemeri - Maskava. Satiksmei ar Jaunķemeru jūrmalu tika izveidots elektriskais tramvajs.

Pirmā pasaules kara laikā Ķemeru un Tīreļpurva rajonā vairākkārt notika aktīva karadarbība (arī latviešu strēlnieku cīņas ar bermontiešiem) un kūrortu izpostīja. Dzīve tajā tomēr atjaunojās strauji. 1928.gadā tai piešķirtas pilsētas tiesības.Līdzīgi Siguldai Ķemeri bija iemīļota rīdzinieku atpūtas vieta.

Trīsdesmitajos gados notika plaši labiekārtošanas un celtniecības darbi. 1936.gadā tika uzcelta Ķemeru viesnīca (arhitekts E.Laube). Tā bija populāra ne vien Latvijā, bet arī ārvalstīs.

Padomju laikā tā tika pārveidota par sanatoriju (300 vietu), kurā ārstēja nervu sistēmas, kā arī locītavu, kaulu un muskuļu un ginekoloģiskās saslimšanas. Šajā laikā Ķemeros darbojās gandrīz 10 sanatoriju, tajās strādāja ap 100 ārstu. Darbojās kūrorta poliklīnika ar sērūdeņu un dūņu vannu nodaļām.

Elektriskā dzelzceļa satiksmi ar Ķemeriem atklāja 1951.gada oktobrī. Ķemeru pilsēta beidza pastāvēt 1959.gadā, kad to iekļāva Jūrmalas sastāvā. Ķemeros darbojās kūrzāle, koncertestrāde, kinoteātris, bibliotēka. Pašlaik Ķemeru popularitāte ir mazinājusies. Ķemeru lielās sanatorijas ēkā notiek rekonstrukcijas darbi. Ķemeros darbojas vidusskola.

Ķemeru kūrorts ar dziednīcu ēkām krasi nodalās no pastāvīgo iedzīvotāju apdzīvotās daļas, kas līdzinās vasarnīcu ciematam ar nelielām ģimenes mājām, ko ieskauj dārzi.

Apskates objekti Skatīt objektu albūmu
Ķemeru viesnīca
Ķemeru viesnīca ir izcils arhitekta E.Laubes darbs (1936). Āgrāk šeit bija sanatorija ar ļoti plašu kūrorta un medicīnas pakalpojumu klāstu. Stilistiski viesnīca ir viens no spilgtākajiem_
Piemineklis Ķemeru kūrorta dibinātājiem un direktoriem
Mīlestības saliņas paviljons-rotonda
Sv. apustuļu Pētera un Pāvila Ķemeru pareizticīgo baznīca
Adorned by a beautiful décor laced with woodcarvings, the Orthodox Church of St. Peter-Paul hides among the trees of the park like a gingerbread house. Gilded crosses decorate the six traditional_
Slokas ezera pastaigu taka
Takas paredzētas galvenokārt pastaigai un atpūtai dabā, taču pa ceļam ir iespējams redzēt arī vairākus interesantus objektus: mitros mežus pie Vēršupītes, Melnezeru, sēravotu pie slokas ezera,_
Kaņiera ezers (Kaņieris)
Atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā starp Lapmežciemu un Ragaciemu. Ezera platība ir 11,28 km2, garums 5,2 km, lielākais platums 3,6 km, vidējais dziļums 0,6 m. 1964. gadā izveidots Kaņiera_
Pēdējie 10 komentāri
#1 pilsdrupas (Antons)01.06.2007, 12:04
Ķemeros ir skaista apbūve, tomēr daudz kas ir pamests uz izdemolēts. Žēl, ka daudzstāvu sanatorijas ēkā, kuru uzsāka celt PSRS laikā mūsdienās stāv pamesta un neizbūvēta līdz galam. Arī peldiestādes ir pamestas. Tomēr Ķemeros palika skaists parks un baznīcas.
LAIKA ZIŅAS ĶEMERI
© 2005-2021 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100