Jūrmalas pilsētas daļa, 29 km no Rīgas. Nosaukums pazīstams kopš 17.gs. - 1693.gadā te bijušas "Mellužu" mājas. Iespējams, ka nosaukuma izcelsme saistīta ar bagātīgajiem melleņu mežiem šajā rajonā. Zeme piederējusi fon Firksu dzimtai. 1827.gadā, kad Kārlis fon Firkss uzceļ šeit kūrmāju, vietu sāk dēvēt par Karlsbādi. Bez kūrzāles te atradies arī krogs. Apbūvi veidojušas zvejnieku mājas, 19.gs otrajā pusē sākusies aktīva vasarnīcu celtniecība. Attīstīta dārzkopība, īpaši zemeņu audzēšana.
Pirmā pasaules kara laikā kūrzāle tika nodedzināta. Tās vietā tika izveidots parks ar koncertestrādi. Te bija viena no pirmajām vietām Jūrmalā, kur notika vietējo teātra amatieru izrādes latviešu valodā. 1904.gadā ar savu trupu viesojies Ā.Alunāns. Senākais nosaukums Mellužiem atdots 1918.gadā.
