|
|
|
Apraksts enatnē Dundaga ietilpa Kursas Vanema novadā. 1245.gadā Dundaga nonāca Rīgas domkapitula pārvaldījumā. 13.gadsimta otrajā pusē domkapituls uzcēla Dundagas pili, kuras galvenā funkcija bija saimnieciskā – kalpot par produktu savāktuvi un glabātuvi līdz to nogādāšanai patērētājiem Rīgā. Pils bija veidota kā brīva kastella ar administrācijas telpām, noliktavām un lielu pagalmu, kuru no vairākām pusēm apņēma nocietinājuma siena un saimniecības ēkas. Sākotnēji pie pils pastāvēja arī kuršu ciems.
1434.gadā Dundagas pili līdz ar tās īpašumiem nopirka Kurzemes bīskaps, bet laikā no 16.gadsimta līdz 20.gadsimtam pils atradās privātīpašnieku – fon Maidelu un fon Ostenzakenu rokās.
1912.gadā Dundagas majorāta muižai kopā ar 17 piemuižām bija 66084 ha muižas un 6475 ha zemnieku zemes.
Pēc Latvijas administratīvā iedalījuma 1939.gadā Dundagas pagasts pēc sava apjoma ietvēra patreizējos Dundagas un Kolkas pagastus un bija iekļauts Ventspils apriņķī. 1953.gada reformu rezultātā izveidojās Dundagas rajons, kuru likvidēja nākamo teritoriālo reformu laikā 1963.gadā. Tad arī atdalīja no Dundagas pagasta teritorijas Kolku. Šo reformu rezultātā Dundagu iekļāva Talsu rajonā, kurā tā atrodas vēl šodien. Šodien Dundagas pagasts robežojas ar Kolkas, Ances, Valdgales, Īves un Rojas pagastiem.
Dundagas ciems izauga par pilsētciematu, kurā atradās arī Latvijas PSR lielākā kolhoza centrs. Privatizācijas rezultātā uz bijušā kolhoza centra iecirkņa bāzes izveidojās SIA «Dundaga», kas pastāv vēl šodien. |
 |
| Dundagas pilskalns |
| Pilskalns atrodas pie ēkas Sporta ielā 22. |
 |
| Kolkas jūras Zvaigznes Dievmātes Romas katoļu baznīca |
| 1992. - 1997.gadā Kolkā veidojās Romas katoļu draudze, un radās nepieciešamība pēc sava dievnama. 1997.gada jūlijā ar Liepājas diecēzes bīskapa Ārvalda Andreja Brumana atļauju prāvesta_ |
|
|
 |
| Svētmeitu kambari |
| Sarkanā smilšakmens alu labirints. 1993.g. alas atraktas un tīrītas, pēc atrakšanas visu eju l = 48,5 m, pl = 2 m, h = 3,5 m, trīs lielākas zāles, kā arī labirintam trīs ieejas._ |
 |
| Jušulejas dižakmens |
| Tautā saukts par “Dižakmeni”. Arī Zviedru akmens, jo atradies Zviedru mežsarga apgaitā. Akmens atrodas senajā jūras dibenā un guļ uz citiem akmeņiem, zem akmens skatoties var pat spraugas_ |
|
|
 |
| Šlīteres bāka |
| 24 metrus augsts, cilindrisks mūra tornis celts 1849 gadā ir otra vecākā bāka Latvijā. Balta bākuguns esot degusi ik pēc 6 sekundēm. Bākas funcijas nepilda kopš 20. g.s astoņdesmitajiem_ |
 |
| Peldangas labirints (Liepniekvalka alas) |
Sarežģīta šauru pazemes eju sistēma ar 5 ieejām. Kopgarums ap 70 metru - viens no garākajiem dabiskajiem alu labirintiem Latvijā. Devona Arukilas un Burtnieku svītas pelēcīgs smilšakmens.
Peldangas_ |
|
 |
|
 |
Šajā teritorijā / apdzīvotā vietā atrodas
|
|
|
|
Ir ko teikt par šo teritoriju / apdzīvoto vietu? (0)
