|
|
 |
 |
| Lojas upe |
| 26 km garā upe ir slavena ar daudzajām smilšakmens klintīm, kur atrodamas bruņuzivju atliekas. Lojas upe 17. gs. kartēs saukta arī par "Vēžu ķēniņa strautu". Vietējie iedzīvotāji senatnē_ |
 |
| Velnala (Velna kambaris) |
300 m no Inčukalna medību pilī izvietotā aprūpes centra, Gaujas augšteces virzienā atrodama 16 m dziļa ala.
Velnala ir sena kulta vieta. Sena teika vēsta, ka sen senos laikos alā dzīvojis_ |
 |
| Inčukalna medību pils |
| 1914.gadā pēc Baltijas naftas bāzes direktora barona fon Zonberharda pasūtījuma tika uzcelta medību pils. Tā bijusi dāvana barona meitai un trim dēliem. Pils brūnais ozolkoka dēlīšu jumts atgādināja_ |
 |
| Inčukalna brāļu kapi |
|
 |
| Vangažu evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Par Vangažu ev.-lut. baznīcu ir ziņas kopš 17.gs. Sākotnēji tā esot bijusi neliela guļbūves ēka bez torņa. Jaunā mūra baznīca celta 1780.-1789. gadā, taču 1.pasaules kara laikā tā tika_ |
 |
| Patiltes ala |
|
 |
| Ziedleju klintis |
| Līdz 8,5 m augstas, ap 40 m platas klintis - Gaujas svītas smilšakmens. Skaistas, kaut arī nelielas sarkanīgas klintis. No Gaujas ceturtdaļu kilometru tālu, aiz meža un dūksnājiem. Divas_ |
|
