Vēsturiskā apbūve saglabājusies daļēji, dzīvojamo un saimniecības ēku grupa.
Muižas centram piekļaujas miesta centra apbūve. Te krustojas ceļi uz Izvaltu, Krāslavu un Aglonu.
Kungu māja nopostīa 1. pasaules kara laikā. Uz tās pamatiem uzcelta jauna silikātķieģeļu ēka. Kungu māju cēlis Jozefs Plāters (vecākais) pirms 1852. g. Līdz 1.pasaules karam pilī bija vēsturiskas krāsnis, mēbeles. Gleznu nebija daudz.
Pagalma abās pusēs atrodas ēkas, pagalma galā - katoļu baznīca.
Aiz baznīcas ēka, kas varētu būt bijusi kalpu māja. Daļa celta kā koka guļbūve, daļa - mūra. Latgalei raksturīgs ēkas zelminis.
Bijušie īpašnieki: Rudņicki, Freitāgi, Plāteri.
1810. g. muižu ieguva Jozefs Plāters (1796-1852), muižu vēlāk mantoja viņa dēls Mihails (1834-1924).
Mihaila dēls Jozefs bija muižas pēdējais īpašnieks. Viņa sieva bija Ludzvika Navroščinska. |
anitinna (Anita)
26.12.2007, 15:39
#1
|
|
|
|
 |
|
 |
Komentārus drīkst pievienot tikai reģistrēti lietotāji. Ja esi reģistrējies, pieslēdzies, izmantojot formu lapas kreisajā malā. Ja neesi - reģistrējies šeit. |
