| Agrā klasicisma celtne, būvēta pēc Pērnavas pareizticīgo baznīcu parauga. Jau 1710. gadā Rīgas citadeles rajonā tika uzcelta koka baznīca, ko 1715. gadā iesvētīja par godu apustuļiem Pēterim un Pāvilam. Vecās koka baznīcas vietā no 1776. gada sāka celt jauno Pētera - Pāvila baznīcu. Celtniecība turpinājās 10 gadus. No 1836. gada baznīcu sāka saukt par katedrāli. No 1850. gada 1. jūlija katedrāle kļuva par pirmo pareizticīgo katedrāli visā Baltijas guberņu teritorijā. Sākot no 18. gs. Rīgā darbojas igauņu luterāņu draudze un no 19. gs. igauņu pareizticīgo draudze. Pēdējā pārtrauca savu darbību 1918. gadā sakarā ar dalībnieku trūkumu. Luterāņu draudze turpināja savu darbību oficiāli pat padomju laikā. Un tā bez igauņu pareizticīgo draudzes palikušajā Sv. Pētera-Pāvila baznīcā 1925. gadā dievkalpojumus sāk noturēt Rīgas Pētera-Pāvila igauņu ev. lut. draudze. Kopš 1927. gada ar igauņu draudzei nodoto Pētera-Pāvila baznīcu lietošanā sāka dalīties Kristus ev. lut. draudze, kas sākumā bija pulcējusies Pāvila baznīcā. Kad 1940. gada 17. jūnijā neatkarīgās Latvijas valsts teritoriju okupēja Sarkanā armija un Citadelē izvietoja tās karaspēka daļas, baznīca Rīgas igauņu Pētera-Pāvila ev. lut draudzei tika atņemta. Pēc 2. pasaules kara Pētera-Pāvila katedrāle, kā daudzas citas baznīcas tika slēgta. Baznīca ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1977. gada 17. marta lēmumu Nr. 170 iekļauta Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes Izpildu komitejas bilancē un piešķirta tās Kultūras pārvaldei Rīgas Tautas kamerkora "Ave sol" koncertzāles ierīkošanai. Altārdaļā iekārtoja skatuvi, visā pārējā baznīcas iekštelpā iekārtoja skatītāju vietas. |
gints (gints)
27.09.2006, 20:49
#1
|
|
|
|
 |
|
 |
Komentārus drīkst pievienot tikai reģistrēti lietotāji. Ja esi reģistrējies, pieslēdzies, izmantojot formu lapas kreisajā malā. Ja neesi - reģistrējies šeit. |
