| 1903. gada rudenī notika dievnama pagaidu iesvētīšana. Svētā Alberta baznīca ir trīsnavu celtne ar flīžu grīdu un skārda jumtu. Baznīca ir 50 m gara un 24 m plata. Tā ir vislielākā katoļu baznīca Latvijā. Lielo altāri baznīcā iebūvēja 1911. gadā. Torņi uzbūvēti torņi 1912.–1919. gadā īsi pirms 1. pasaules kara. 1919. gadā stāvoklis draudzē bija ļoti smags. No Bolderājas līdz Torņakalnam risinājās kaujas starp latviešu un vāciešu kareivjiem. Cīņās iejaucās arī artilērija no angļu kara kuģiem, kas atradās Bolderājā. Baznīcai tika sašautas sienas, jumts, bojātas ērģeles. 1935. gadā baznīcu apmeta no ārpuses, tika remontēti torņi, kuri nebija laboti no 1. pasaules kara laikiem. Baznīcas iekšējā apdare tika veikta renesanses stilā. 1936. gadā lielajā altārī tika novietota no Bavārijas atvestā 3 m augstā meistara P. Timoteja izgatavotā Jēzus Sirds statuja. 1940. gadā paplašināja prezbitēriju. Tajā tika iekļauti abi sānu altāri, līdz ar to dievgalds kļuva garāks – baznīcas platumā. 1957. gadā pēc arhitekta P. Štokmana projekta tika uzcelti divi sānu altāri (abu sānu navu dienvidgalā). Projektam par pamatu kalpojusi Šūberta grāmata "Gesetz der Baukunst" (B. II, s. 210). Arhitekts grāmatā esošos projektus vienkāršoja un piemēroja tieši svētā Alberta baznīcas telpai. Altāra kreisajā pusē tika izveidota liela niša Dievmātes statujas novietošanai (līdz 1936. gadam tā atradās galvenajā altārī). Kreisā sānu altāra augšējā daļā atrodas mākslinieka Glaudāna veidotā svētās Terēzes no Bērna Jēzus glezna. Labajā sānu altārī novietota tā paša autora svētā Alberta Lielā glezna. Augšējā daļā atrodas krucifikss un divas figūriņas, kas kādreiz atradās pagaidu altārī. 1959. gadā tika uzcelti vēl divi altāri krusta daļā. Lai būtu lielāka dažādība, arhitekts Štokmanis šos altārus pie gludās sienas veidoja ar izliekumu un citādāku augšējās daļas veidojumu: labās puses altārī ievietoja gleznu "Porciunkula", augšējā daļā – svētā Aloiza gleznu, kreisās puses altārī – Muriljo "Svētās Ģimenes" gleznas kopiju, augšējā daļā gleznu, kurā ir attēlots svētais Staņislavs Kostka, saņemot svēto Komūniju slimības laikā. Abas sānu altāru gleznas ir mākslinieka Glaudāna darbs. |
gints (gints)
27.09.2006, 20:43
#1
|
|
|
|
 |
|
 |
Komentārus drīkst pievienot tikai reģistrēti lietotāji. Ja esi reģistrējies, pieslēdzies, izmantojot formu lapas kreisajā malā. Ja neesi - reģistrējies šeit. |
