Ekspozīcija Latvijas Universitātes telpās Raiņa bulvārī 19 atvērta apmeklētājiem kopš 2005. gada februāra. Šis muzejs tapis, pārvedot lielāko daļu eksponātu no F. Candera memoriālās mājas Zasulaukā, kas tagad nonākusi privātpersonas Daniela Neiberga īpašumā. F. Candera muzejs tika dibināts 1987. gadā par godu raķešbūves pioniera Fridriha Candera (1887 – 1933) simtgadei un atradās viņa dzimtajās mājās Zasulaukā, F. Candera ielā 1. Tagad lielākā daļa F. Candera muzeja pārcēlusies uz viņa Alma Mater – ēku Raiņa bulvārī 19, kur topošais inženieris savulaik mācījās Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas fakultātē (1907 – 1914).
F. Candera memoriālajā mājā Zasulaukā, F. Candera ielā 1 divās telpās pēc remonta būs aplūkojama ekspozīcija par ievērojamā zinātnieka dzīvi un darbību.
Muzejā var iepazīties:
Baltijā lielāko meteorītu kolekciju. Iespējams aplūkot vecus astronomijas instrumentus, senas zvaigžņu kartes, vecas astronomiskas grāmatas.
LU Astronomiskajā tornī ir iespēja ielūkoties vienā no diviem lielākajiem Latvijas teleskopiem, kas pieejami publikai. Skaidrā laikā var novērot Sauli, bet, kad apmācies – Rīgas skatus.
Izstāde “Kosmonautikai – 40” detalizēti parādīs, kā noritējusi kosmosa apguve pagājušajā gadsimtā, un sniegs informāciju par jaunākajiem sasniegumiem kosmosa izpētē.
Ekspozīciju, kas veltīta rīdziniekam Frīdriham Canderam – vienam no raķešbūves pamatlicējiem. Tieši Rīgā radušās viņa pirmās kosmisko lidojumu idejas un sākušies viņa patstāvīgie zinātniskie pētījumi. No 1907. līdz 1914. gadam viņš mācījies Rīgas Politehniskajā institūtā, kas toreiz atradās Latvijas Universitātes telpās – Raiņa bulvārī 19. Muzejā var iepazīties ar viņa dzīves gājumu un darbiem.
Zasulaukā, F. Candera memoriālajā mājā vara aplūkot zinātnieka darbistabu, viņa darbu maketus un modeļus, kā arī iepazīties ar viņa dzīves gājumu.
Rīgā dzimis un jaunību pavadījis viens no pirmajiem raķešu konstruktoriem pasaulē Frīdrihs Canders, pēc tautības baltvācietis. Jau studenta gados viņš aizrāvās ar ideju par kosmiskajiem lidojumiem. Pēc Rīgas Politehniskā institūta beigšanas F. Canders strādāja kādā Rīgas rūpnīcā, ar kuru kopā pirmā pasaules kara laikā evakuējās uz Maskavu. Šeit viņš nodarbojās ar reaktīvo dzinēju konstruēšanu un starpplanētu lidojumu teoriju. F. Candera vadībā Krievijā tika izgatavota pirmā raķete ar šķidrās degvielas dzinēju “GIRD-X”, kas sekmīgi tika izmēģināta 1933. gadā dažus mēnešus pēc izgudrotāja nāves. F. Canders pirmais izvirzījis vairākas kosmonautikā svarīgas idejas – ieteicis izmantot raķetes korpusa nevajadzīgās daļas kā degvielu, aprakstījis spārnoto raķeti, “saules buru” un planējošo nolaišanos, veicis daudzus starpplanētu lidojuma trajektoriju aprēķinus.