Pils celta atstatu, vecās kungu mājas vietā, Gaujas senlejas malā, pēc 1848.g. vēlā klasicisma formās firstam Paulam fon Līvenam. 20.gs.sāk. tai tika pagarināti sānu korpusi. Pilī saglabājušās sākotnējās ieejas durvis, zālē un salonā - parkets. Sanatorijas vajadzībām 20.gs. 30.gados tika izbūvēts pils mansarda stāvs, pils priekšā koka konstrukcijā uzbūvēts vasaras paviljons.
Senais nosaukums: Schloß Kremon
Arhitektūras stils: vēlais klasicisms
- 18.gs.-19.gs. grāfs Oksenšerns 1726.g. Krimuldu ieķīlā kapteinim Helmersenam, kuru dzimtas īpašumā tā ir līdz 1817.gadam.
- 1817.g. par 60 875 sudraba rubļiem Krimuldu nopērk firsts Johans Līvens, un saimnieko muižā līdz 1921 gadam.
- Pauls Līvens 1853.gadā, kā pirmais no Vidzemes Šveices muižniekiem, Gaujas labajā krastā ierīkoja parku ar vairākām promenādēm un divējām koka kāpnēm - vienas ar 380 pakāpieniem no Vikmestes gravas, bet otras ar 325 pakāpieniem vedušas no pils parka uz pārceltuvi pār Gauju.
- 1854.g. vasaras atvaļinājumu Krimuldas pilī pavadīja Vidzemes ģenerālgubernators Aleksandrs Suvorovs, tādēļ tagadējo Vimestes pilskalnu saukuši par Suvorova kalnu - tur atradies skaistais skats bellevue uz Gaujas senleju.
- Par fon Līvena skaisto parku uzzinājis pat cars Aleksandrs II un savas Vidzemes vizītes laikā 1862.g. 11.-12.jūlijā kopā ar laulāto draudzeni un svītu apciemojis Krimuldu.
Šim apmeklējumam par godu pār Gauju tika uzcelts koka tilts un izbūvēts Serpentīna ceļš, kuru Siguldas dome atjaunos uz pilsētas 800.gadi - 2007.gadā.
No 20.gs. 20-30.gadiem pilī atrodas sanatorija. Pašlaik - rehabilitācijas centrs "Krimulda", kurā profesionālā speciālistu komanda piedāvā iespēju atgūt veselību un atpūsties ar īpašu auru apveltītajā Krimuldas muižā.
