Pirmo reizi Blankenfelde rakstītos avotos minēta 1689.g., kad tā piederējusi Ernstam fon Mēdemam (Ernst v. Medem). 1711.g. tās īpašnieks ir Otto Kristofers fon Mēdems (Otto Christopher v.Medem). 1738.g. to pārdod E. J. fon Buttlaram (Ernst Johann v. Buttlar), bet 1742.-1743. gada pārdod tālāk K. F. fon Manteifelim-Scēgem (Christopher Friedrich v. Manteuffel-Szoege). 1791.g. muižu pārdod Krievijas ķeizariskās kancelejas padomniekam Maltas ordeņa bruņiniekam baronam A. fon Kēnigfelsam (Andreas v. Königfels), kura dzimtai tā pieder līdz 1840.g., kad to pārdod Vilhelmam fon Hānam (Wilhelm v. Hahn). Viņa dzimta saimnieko muižā līdz 1920.g. agrārajai reformai. Pašreizējā muižas apbūve veidojusies 18. gs. vidū. Kungu mājas priekšā ir slēgtais pagalms, ko ietver saimniecības ēkas, mūra žogs no senākās muižas apbūves un stūros mazi paviljoni, kas celti 19. gs. Vārtu tornis celts 20. gs. sākumā Vecās kungu mājas vietā 1743. gadā būvēta pašreizējā kungu māja atturīgās baroka formās. 19. gs. vidū tai uzbūvēta piebūve, pārbūvēts jumts. Kungu mājā saglabājušies sākotnējā un vēlāku periodu interjeru apdare - parkets, griestu plafons ar profila joslu, intarsētas durvis, klasicisma gleznojumi zālē (19. gs. sākums), 19. gs. logi un durvis. Kungu mājā divas reizes no 1804. - 1805. gadam uzturējās trimdā dzīvojošais Francijas karalis Luijs XVIII. (K.Veinberga, J.Zviedrāns)
Pie muižas pils parks ar dīķiem, svežzemju koku sugu stādījumiem un pastaigu takām.
Mūsdienās peteicoties barona Hāna mazmeitas baroneses A. fon Bernevicas rūpēm, veikti muižas atjaunošanas darbi.
1
