Tas ir otrais vecākais Rīgas sabiedriskais parks. Atrodas Rīgā starp Tērbatas, Elizabetes, Kr. Barona un Merķeļa ielām. Padomju laikā - Kirova parks.
Pēc 1812. gada ugunsgrēka, kas nopostīja visas labā krasta priekšpilsētas, 1813. g. tika nodibināta Priekšpilsētu apstādījumu komiteja, kas darbojās līdz 1879. g., kad organizēja Rīgas dārzu pārvaldi. Viens no dibināšanas iniciatoriem bija Vidzemes un Kurzemes ģenerālgubernators Filips Pauluči del Ronkole.
Tika nodibināta īpaša komisija, vākti ziedojumi. Katrs pilsētas iedzīvotājs, kurš Priekšpilsētas apstādījumu komitejas kasē iemaksāja 1 rubli, varēja iestādīt vienu kociņu. Pilsētas vecākā H. K.Vērmaņa atraitne Anna Ģertrūde Vērmane ziedoja īpaši lielu summu, kuras vārdā tad dārzs tika arī nosaukts. 1817. gada 8. jūnijā dārzu svinīgi atklāj un nodod tautas lietošanā. Sākumā tas aizņēma tikai 0,8 ha, taču atraitnes dēls, ģenerālkonsuls J. Vērmanis turpmākajos gados materiāli atbalstīja dārza pilnveidošanu, dāvāja tā paplašināšanai jaunu zemes gabalu.
Jau tajā laikā dārzs nosaukts par Vērmanes, vēlāk - par Vērmaņa dārzu. 1829.g. vietā, kur kādreiz bija Vērmanes dārza mājiņa, uzcēla nelielu granīta obelisku A. Vērmanes piemiņai. Vēlāk obelisku pārvietoja jaunās minerālūdens iestādes tuvumā un apkārt izveidoja bagātīgus puķu stādījumus.
Tāpat kā visos tālaika Rīgas parkos, arī te bija restorāns un estrāde jeb, kā toreiz sauca, "gliemežnīca". Šis parks pamazām kļuva par greznāko Rīgā. Te ierīkoja minerālūdeņu iestādi, uzstādīja saulespulksteni un bronzētā cinka lējumā Berlīnē izgatavotu strūklaku (1869.g), tās autori ir Buholcs un Hāns. Graciozā strūklaka ar divu rotaļīgu bērnu figūriņām augšējā daļā nostāvēja līdz 1972. g., kad tēlniece M. Lukaža izgatavoja strūklakas kopiju bronzas lējumā, kas 1978. g. tika uzstādīta no jauna.
20. gs. sākumā pirmā Rīgas dārzu direktora G. Kufalta vadībā parku rekonstruēja, koka sētu nomainīja ar greznu metāla žogu un pie vārtiem (Elizabetes un Kr.Barona ielu stūrī) pēc arhitekta V. Reslera projekta izbūvēja augļu kioskus, kas pastāv vēl tagad.
I pasaules kara laikā dārzs ļoti cieta, pēc 1922. g. Rīgas dārzu direktors A. Zeidaks uzsāka parka pārveidošanu pēc jauna plāna - ierīkoja plašus zālienus, bagātīgus ziemciešu puķu stādījumus, bērnu rotaļu laukumu.
Padomju varas laikā - 1950. g. nojauca veco un uzbūvēja jaunu estrādi (arh. L. Stahovskis). 1954. g. rozārijā uzstādīja S. Kirova krūšutēlu un parku nosauca Kirova vārdā. 1985. g. atklāja pieminekli Kr. Baronam (tēlniece L. Davidone - Medne).
Līdz ar neatkarības atgūšanu arī parks atguva savu nosaukumu Vērmanes dārzs, jeb, kā iedzīvotāji to mīļi dēvē - Vērmanītis.
4
