Pirmā baznīca Dvietē bija koka un atradās barona pils parkā pie lielceļa, iebraucot Dvietē. Pēc nostāstiem tautā, šīs baznīcas mūžs bijis 114 gadi. No tā izriet, ka šī baznīca Dvietē bija celta apm. 1750.g. Pēc mūra baznīcas uzcelšanas, koka baznīcu nojauca un pārveda uz Zariņu kapiem. Baznīcas vietā uzstādīja lielu čuguna krustu. Pēc Otrā Pasaules karā tas bija nolauzts. 1957.g. prāvests K.Gumpenbergs to samontēja un uzstādīja baznīcas priekšā, pretī lielajiem vārtiem. Baznīcu apkalpoja jezuīti no Ilūkstes. Pirmajā Pasaules karā Dvietes baznīcu sagrāva : uzspridzināja torņus, sašāva sienas. 1929.gada 17.novembrī Ilūkstes dekāns J.Velkme iesvētīja atjaunoto baznīcu. Piecdesmito gadu beigās un sešdesmito sākumā baznīcai pārbūvēja visus trīs altārus, papildinot tos ar jaunām svēto figūrām.Baznīca ir vienas navas celtne krustveidā ar trijiem altāriem, divām sakristejām, dēļu grīdu, velvētiem mūra griestiem. Ieejas durvis no gala un no sakristejas. Pie baznīcas gala durvīm maza priekštelpa. Virs tās kora telpas ar harmoniju jo ērgeļu nav. Apkārt baznīcas dārzam mūra žogs ar kārniņu jumtu.
Dvietes un Nīcgales baznīcas cēla vienā laikā. Prāv. M.Jermacāns, uzklausot nostāstus tautā, stāsta, ka pie šo baznīcu būvēm apmainīti celšanas plāni. Dvietē uzcelta baznīca pēc Nīcgalē paredzētā un Nīcgalē pēc Dvietē paredzētā celšanas plāna. Tā varētu būt patiesība, jo Latgalē (Daugavas labajam krastam piegulošajā teritorijā) baznīcas cēla ar diviem torņiem, bet Kurzemē (Daugavas kreisajam krastam piegulošajā teritorijā) - ar vienu.
1
