Grobiņas Livonijas ordeņa pils celta 1253. gadā kā apmetnes tipa fogta pils pie Livonijas - Prūsijas kara ceļa. Tā bijusi 72 x 40 m liela taisnstūra būve ar trīsstāvu dzīvojamo korpusu D spārnā un ar vārtu torni R sienas vidū. 14. gs. visapkārt nocietinātajai sienai otrā stāva augstumā gar šaujamlūkām stiepās karavīru pārvietošanās eja. D korpusa A galā atradās kapela, korpusa vidū bija remters jeb kopējā ēdamzāle un priekšnams, bet R galā - dzīvojamā telpa un guļamtelpa. Pils celta no ķieģeļiem, neapstrādātiem un kaltiem akmeņiem. Griesti velvēti. Kā administratīva vietvalža - fogta sēdeklis (1399 - 1590) un ordeņa atbalsta punkts Dienvidkurzemē ceļā uz Prūsiju tā tika nostiprināta un vairākkārt pārbūvēta. Kurzemes hercogistes laikā pilij bija rezidences raksturs, tāpēc tā tikusi postīta un atkal atjaunota. 16. - 17. gs. ap pili tika uzcelti zemes vaļņi ar četriem bastioniem stūros un palisādu žogs. Vēlāk Grobiņas pils tika izmantota par muižnieku dzīvojamām telpām, pielāgojot tās jaunām sadzīves prasībām. Pils 18. gs. nopostīta. Grobiņas pilī viesojušies dažādi ievērojami vīri — hercogs Jēkabs, Prūsijas karalis Fridrihs Vilhelms III, Zviedrijas karalis Kārlis XII. Pretī pilsdrupām atrodas Grobiņas baznīca. Līdz mūsdienām pilsdrupas saglabājusies samērā labā stāvoklī. 70. gados pils mūri iekonservēti pēc arhitekta I. Stukmaņa projekta.
Stāsta, ka no Grobiņas pils ejot apakšzemes ejas uz Baznīcu un Iļģu kapiem. Nostāsts vēsta, ka bruņinieka meita pa ejām izvedusi kādu gūstekni, tāpēc pati tikusi iemūrēta kādā no ejām. Un vēl šo-balt-dien' dzirdami vaidi no pazemes.
3
