Liepājas muzejs ir viens no lielākajiem novadu muzejiem Latvijā, nozīmīgs nacionālās kultūras mantojuma glabātājs un popularizētājs. Tā darbības pamatā ir krājuma komplektēšana, saglabāšana un zinātniskā izpēte, kā arī ekspozīciju un izstāžu izveide. Pašlaik muzeja krājumā ir vairāk nekā 100 000 vienību. Liepājas muzejā ir lielākā mākslas izstāžu zāle Liepājā.
20. gs. sākumā ar muzejisku priekšmetu vākšanu Liepājā nodarbojās divas biedrības: 1911. gadā vācu pilsonības izveidotā Liepājas Senatnes biedrība un Liepājas Latviešu biedrība, kas 1912. gadā saņēma oficiālu atļauju sākt vākt priekšmetus topošajam muzejam. Kad 1922. gadā nodibinājās Kurzemes muzeja biedrība, tā apņēmās veikt visus pienākumus, lai, apvienojot dažādo biedrību krājumus, izveidotu Liepājā Muzeju.
Pilsētas muzeju atklāja 1924. gada 30. novembrī. 1935. gadā muzejs no savas pirmās mājvietas Jāņa Čakstes laukumā pārcēlās uz respektablo 1900. - 1901. gadā celto ēku Kūrmājas prospektā 16, kur atrodas arī šodien.
Agrāko Kacenelsonu dzimtas savrupnamu pēc Berlīnes arhitekta Ernesta fon Īnes (1848-1917) dotas skices cēlis arhitekts Makss Pauls Berči (1840-1911). Nama būvniecība ilga no 1900. līdz 1901. gadam. Nama fasāde veidota neogotiska, taču nama iekšpusē telpas ieturētas dažādos stilos. Vestibils veidots gotikas stilā, agrākā ēdamistaba – vācu renesanses stilā, bet abi saloni – baroka un rokoko stilā. Nama būvizmaksas bija augstas – tāme sasniedza 56 200 rubļu.
Liepājas Muzeja izveidotājs un ilggadējais vadītājs bija pedagogs, mākslinieks un tautas mākslas pētnieks Jānis Sudmalis ( 1887. - 1984.).
Pašlaik muzeja krājumā glabājas vairāk nekā 120 000 priekšmetu, bet muzeja zālēs priekšmetu valodā izstādstīta Liepājas un Dienvidkurzemes vēsture – sākot ar akmens laikmetu līdz pat 19. gadsimtam. Apmeklētājiem pieejama arī koktēlnieka Miķeļa Pankoka (1894-1983) dzīvei un daiļradei veltīta ekspozīcija. Muzejā atrodas vairākas izstāžu zāles, kurās periodiski apskatāmas jaunas mākslas izstādes.
