Savā pastāvēšanas laikā Jēzus baznīca vairākkārtīgi nopostīta un atkal uzcelta no jauna. Dievnama pamatakmens likts 1635.gadā un to iesvētīja 1638.gadā, bet jau 1656.gadā Krievijas cara Alekseja Mihailoviča karapulki, nolaupījuši baznīcas zvanus un ērģeles, nodedzināja un saspridzināja pirmo Jēzus baznīca namu. Tikai 1688.gadā varēja iesvētīt jaunuzcelto koka baznīcu, kuru bija cēlis Rīgas būvmeistars Ruperts Bindenšū. Altāra galā piebūvē tika ierīkots pulkstenis, kas tolaik bija priekšpilsētas iedzīvotāju lepnums, jo viņi jutās neatkarīgi no pilsētas laika rādītājiem. 1710.gadā, ieņemot Rīgu, Krievijas cara Pētera I karaspēks šo baznīcu nopostīja. Līdz 1733.gada pavasarim Toma Buhuma vadībā baznīcu uzcēla no jauna un 23.aprīlī to iesvētīja, bet 1812.gada ugunsgrēkā šīs pēc kārtas trešais dievnams gāja bojā. Tagad esošās baznīca celta pēc arhitekta K.F.Breitkreica projekta 1818-1822.gadā. Kā celtniecības materiāls atkal tika izmantots koks un līdz mūsdienām tā ir lielākā klasicisma stila koka monumentālceltne Latvijā. Virs būves paceļas 37 metrus augsts tornis. |
5
