Bērzaunes luterāņu baznīca celta 1881. gadā. Celtniecība noritējusi trīs kārtās. Vecākajai - altāra daļai - apmēram 600 gadu. Kāda sena teika stāsta, kā šī baznīca celta. Ceļot kādā vietā siena arvien iegrimusi zemē, akmeņi neturējušies kopā. Nosprieduši sienā iemūrēt dzīvu cilvēku. Sarunājuši kādu ganu meitu. Vaicāta, vai negribot glabāt jaunās baznīcas atslēgas, meita, neko neparedzēdama, priekšlikumam piekritusi. Mūrnieki to atveduši uz baznīcu un ātri iemūrējuši iepriekš iekārtotā dobumā. Pēc tam siena vairs nav grimusi zemē, akmeņi turējušies labi, un mūra darbus varējis turpināt. Iemūrētās meitas vaidus varējuši dzirdēt trīs dienas. Vieta, kur tā iemūrēta, saskatāma vēl šodien. Tā esot ziemeļu puses sienā, apmērām pret vidu. Ap seno baznīcu klīst daudz teiku un nostāstu. Viena no tām ceļo no mutes mutē, no paaudzes paaudzē. No Bērzaunes baznīcas ejot trīs ejas. Viena no tām ved uz Bērzaunes pili. Šajā ejā esot noglabāta zelta kariete. Eja esot aizbrukusi. Taču skolotājs Priedītis gadsimta sākumā ar saviem audzēkņiem mēģinājuši tajā nokļūt, taču sveces un skali drīz izdzisuši. Tā arī šo ideju izpildīt neesot izdevies. Baznīcas pagrabā esot iemūrēts bijis zelta ķieģelis, kuru izzadzis baznīcas ķesteris kamēr mācītājs bija devies tālākā braucienā. Ķesteris bailēs atstājis pagrabu un tajā savu sunīti, tā arī vainīgo atklājuši. Vēlāk par šo naudu, ko ieguva no zelta ķieģelīša, esot nopirkuši Boķus. Aiz čuguna režģiem atrodas Bērzaunes zemes īpašnieka barona kaps. Arī ap šo kapa vietu klīst leģendas un nostāsti. Baronam piederējis liels zīmoggredzens, kuru atsevišķi cilvēki esot gribējuši iegūt, kapu atrokot. Taču šis darbs nav veicies. Ik pa brīdim uz šo kapu atbrauc barona mazdēls, kas ar adatu nokasa sūnas no vectēva kapa plāksnes.
Pirms pāris gadiem Bērzaunes luterāņu baznīca atkal atjaunota.
6
