Bāka māj balta te pretim ikdienu,Mezdama naktīs spožzibšņus arvienu;Vējiem un smiltīm te brīvība ļauta,Dvēsele tava dziļūdeņiem skauta.
Dzimtene, mīļotā Daugavgrīva,Vienmēr tu prātā man stāvi kā dzīva. ( Vilis Lūkins)