Rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa (1863.-1908.) dzīves un radošā darba vieta. Dzīvojamās ēkas, kūtis, klētis, rija, pirtiņa veidota tāpat kā rakstnieka dzīves laikā. Iespēja izstaigāt gleznaino apkārtni un iejusties rakstnieka daiļrades avotos.
Rakstnieka stādītie koki – liepu aleja, ābeļdārzs un dzīvžogs ap to, vecie vītoli pie Pirtsdīķa un par “Braku” simbolu kļuvušais Baltrozīšu krūms sētsvidū, stāsta par viņa dabas mīlestību un daiļuma izjūtu. “Braki” rakstnieka dzīves laikā nekļuva par viņa īpašumu, jo Ērgļu barons stūrgalvīgi nepārdeva nevienu savu rentes māju, kuri tās apsaimniekoja. Tikai 1909. gadā “Brakus” beidzot izpērk rakstnieka brālis Arvīds Blaumanis un viņa ģimene saimnieko šeit līdz 1939. gadam, kad mājas un zemi pārdod lauksaimniecības kamerai. Doma, ka “Brakos” būtu iekārtojams rakstnieka piemiņas muzejs, radās jau 1938. gadā. Taču pagāja 20 gadu, kamēr bijusī rentes māja pārtapa par R. Blaumaņa memoriālo muzeju.
