Zasas muiža

Zasas muižas vārds cēlies no īpašnieka Heinriha fon Zasa vārda, kam muiža piederējusi jau 18.gadsimtā. 19.gs. Zasa piederēja baronam, Carskoje Selo pārvaldniekam anglim fon Greigam, kas uzturēja muižu kā vienu no bagātākajām un krāšņākajām visā novadā. Šobrīd Zasas muižas apbūvē ietilpst pils paliekas, pārvaldnieka māja, vasaras māja, vešūzis, pagrabs, laidars, saimniecības ēku pagrabi, dzirnavu kalpu maja (19.gs. v.), ūdensdzirnavas (1887.), brūzis, Stukuļu savrupmāja, Zasas vidusskola un Zasas evanģēliski-luteriskā baznīca (1750.), kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Muižas centra apbūve izvietota ap taisnstūra pagalmu. Pie uzpludinātās upes pagalma tālākajā malā atradās muižas pils. No 19.gs. celtās ēkas pēc 1905.g. postījumiem saglabājušies vairs tikai pagrabi un centrālā rizalīta paliekas ar apaļām logailām. Zasas muižas neogotiskā koka kotedža tika celta 19.gs. v. un pēc arhitektoniskā risinājuma atgādināja arhitekta Ā. Menelasa projektēto cara Nikolaja I Pēterhofas kotedžu; šobrīd redzamā vasaras māja (pasta ēka) celta pēc 1905.g. ugunsgrēka kā Greigu ģimenes pagaidu mītne. Blakus redzami senākās klēts pagrabi un uz vecā vešūža pamatiem uzceltā ēka. Pagraba pretējo malu iezīmē 19.gs. 2.p. no laukakmeņiem celtais laidars ar daļēji noslēgtu pagalmu. Tālāk aiz laukakmeņu žoga redzama 20.gs. 30.gados celtā Stukmaņu savrupmāja un pagraba ēka. Brūža ēkā vēlāk tika iekārtota kalpu māja, tālāk redzamas kūts un staļļu drupas. Īpaši greznas ir bijušā brūža neoklasicisma stila durvju vērtnes (19.gs. b.) - tādas pašas ir arī 1939.g. celtajai Zasas skolai.