Burtnieku ordeņa pils celta 1305.-1366. g., pie kuras vēlāk izveidojās apdzīvota vieta un muiža. 17. gs. Gustavs Ādolfs muižu dāvina Okenšternam, bet pēc muižu redukcijas tā kļūst par kroņa muižu. 1744. g. Krievijas ķeizariene Elizabete to dāvina Rumjancevam, kurš 1806. g. pārdod Šrēderam par 484120rbļ. Viņa dzimtas īpašumā tā paliek līdz 20. gs. sāk. un pēdējais īpašnieks ir Vilhelms fon Šrēders (Wilhelm von Schröder). Muižas ēkas pārsvarā būvētas 18. gs. 2. pusē klasicisma stilā, daļa ēku 19. gs. b. pārbūvētas. 17. gs. celto kungu māju sagrāva 2. pasaules kara laikā un tās vietā padomju laikā uzcēla kantora un kultūras nama ēkas. Pārvaldnieka māja, stallis, vāgūzis-ratnīca, divas kalpu mājas un pārējās saimniecības ēkas būvētas zonā aiz dīķa. Vislabāk saglabājusies kādreizējā klēts ar arkādi, kurai dārza pusē 1935. g. uzbūvēta koka piebūve un terase. Pie dārza celta arī dārznieka māja ar siltumnīcām, šobrīd drupas. 17. gs. ārpus nocietinātās pils kalna pakājē pie dīķa, kur šobrīd ir apbūve, bijis dekoratīvs dārzs. 19 .gs. sāk. izveidots parks jaunās pils priekšā aiz kādreizējā nocietinājuma mūra. Bet lielākās pārmaiņas notika 19. gs. vidū, kad to īpaši greznu veidoja muižas pēdējais īpašnieks barons V. fon Šrēders, iekļaujot tajā arī kādreizējos pils aizsardzības grāvjus ar dīķiem. |
3
