Pirmās ziņas par Naukšēnu muižu attiecas uz Livonijas ordeņa laikiem ap 1500. gadu, kad šo īpašumu sauca “Schwarzenbrunn” (Melnie avoti) un tas piederēja Jostam Firstenbergam, iespējams ordeņa mestra Vilhelma Firstenberga radiniekam. Livonijas kara laikā (1558.-1583.), iebrūkot Ivanam Bargajam, īpašums tika pilnīgi nopostīts, un Firstenbergs muižu pārcēla uz tam piederošā Naukšēnu miesta vietu. Vecajā muižas vietā viņš nometināja kādu vīru, vārdā Mes, pēc kura šo vietu sāka saukt par Meskull (tagad Lode). Muižas pils celta pirms 1600.gada pašreizējā vietā. 1843.gadā pabeigta ēkas kapitālā pārbūve un tā iegūst tagadējo izskatu. Muižas kungu māja tiek uzturēta labā stāvoklī un kopā ar zirgu stalli, klēti, pulksteņtorni jeb siernīcu un parku ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pretī muižas kungu mājai atrodas čalojoša strūklaka un soliņi, uz kuriem atpūsties. Muižas parkā aug reti sastopami koki, tādi kā korķa koks, Sibīrijas baltegle, valriekstu koks, kā arī aizsargājami koki – ciedra, Eiropas lapegle, sudrabkļava. Dziļāk parkā apskatāmas arī barona fon Grotes dzimtas kapenes, no kurām līdz mūsdienām saglabājušās tikai drupas. Latvijas brīvvalsts laikā pilī atradās zēnu audzināšanas iestāde. Padomju laikā – arodvidusskola, kura turpināja darboties līdz 1997.gada beigām. Tagad muižas kungu mājā izvietotas MPI ”Naukšēni” administrācijas telpas, kulinārijas un arodapmācības kabineti, kā arī viesnīca. |
