logo
rus eng
Manas vietas
draugiem.lv
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Rezervējamās naktsmītnes
Pirtis
Ievērojamākās vietas
Pilis un muižas
Atpūta laukos
Telpas svinībām, banketiem
Restorāni, kafejnīcas
Atpūta pie ūdens
Muzeji
Naktsmītnes Rīgā
Informācijas centri
Teātri
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Peintbola vietas
Pasākumu kalendārs
Novembris
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30
Decembris
1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 255
Viesi - 255
Reģistrētie lietotāji - 0
Sadarbībā ar
Booking
Krievijas Tūrisma Industrijas Savienības Baltijas nodaļa
Worldofbmx.com
Autoorientēšanās
Latvijas Viesn
Slovākijas ceļvedis
Dabas retumu kr
Vidzemes t
Sazinies ar Vietas*lv!
Tālrunis: +371 29111411
e-pasts: [email protected]
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
IESAKI ŠO SATURU CITIEM!
Klosteris

Rīgas Sv. Trijādības Sergija sieviešu klosteris

Krievu pareizticīgo
Apraksts

Svētās trejādības Sergija Sieviešu klostera filiāles Pestītāja "Apskaidrošanas tuksnesis"
izveidošanas vēsture.

Klosterim ir 102 gadi. Rīgas klosteris ir par deviņiem gadiem vecāks nekā tā filiāle Valgundes pagastā. Klosteri veidoja Mansurovu ģimene. Sākumā ģimene (tēva, māte un divas meitas) dzīvoja Maskavā. Šie ļaudis bija ļoti pārtikuši un ticīgi. Tēvs bija dzelzceļa pārvaldes ierēdnis, kas tika pārcelts darbā uz Rīgu, lai strādātu Latvijā. Mansurovi nopirka māju Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 126 un paņēma no bāreņu patversmes meitenes, no kurām dažas vēlāk palika tur izveidotajā klosterī. Dzīvojot Rīgā, Mansurovu māsas sapņoja par vietu kopīgām lūgšanām ārpus pilsētas. Viņas griezās valdībā ar lūgumu iedalīt viņām zemi, it kā lai uzbūvētu vasarnīcu. Viņām tika iedalītas 173 desetīnas meža Valgundes pagastā (viena desetīna ir 1, 09 ha).

Sešas mūķenes, kuras bija atbraukušas no Rīgas, uzcēla mežā nelielu būdiņu un sāka tur dzīvot. Pie koka viņas piestiprināja svētbildi. Dienu mūķenes nodarbojās ar meža izciršanu, atbrīvojot vietu klostera uzcelšanai, bet naktīs lūdzās, lai saņemtu palīdzību, jo viņām nebija naudas, lai uzceltu baznīcu. Drīz par to uzzināja Kalnciema rūpnīcas strādnieki, kuru vidū bija daudz ticīgo. Viņi ieteica mūķenēm griezties pēc palīdzības pie rūpnīcas vadības. Divas mūķenes griezās ar lūgumu palīdzēt, un baznīcas celšanai tika piešķirts 40 tūkstoši ķieģeļu. Strādnieki baznīcu uzcēla par velti. To cēla no 1897. līdz 1899.g. ( iesvētīšana notika 1899.g. 20.jūnijā).
Baznīca bija ļoti maza, tāpēc drīz radās nepieciešamība pēc jaunas baznīcas. Otro baznīcu cēla no 1907. - 1909. gadam. Tajā lielu palīdzību sniedza Kalnciema rūpnīcas vadītājs Aleksandrs Muravjovs. Viņš bija pareizticīgs latvietis un piešķīra baznīcas celšanai celtniecības materiālus. Diemžēl, viņš agri mira - 39 gadu vecumā.
Gan māsu Mansurovu laikā, gan arī kara laikā uz klosteri nāca daudzi izsalkušie, daži pat saņēma ēdienu vairākas reizes dienā. Vispirms viņus baroja mazā virtuvītē, bet pēc tam par ziedotu naudu uzcēla svētceļotāju māju, kur svētceļotāji dzīvoja un kur viņus arī ēdināja.
Klosterim vienmēr bija sava saimniecība ar mājlopiem. Vislabākais laiks klostera attīstībai bija no XX gadsimta sākuma līdz I pasaules karam. I un II pasaules kara laikā klosteris tika papostīts, viena no baznīcām tika apgānīta – tajā turēja zirgus un glabāja graudus. Māte Felafeja atzīmē vietējo iedzīvotāju un Valgundes pagasta un Jelgavas rajona padomes labvēlīgo attieksmi pret klosteri – pateicoties to atbalstam un strādīgo māsu lūgšanām un darbam, viss tika atjaunots un uzlabots. Klosteri neslēdza gados, kas baznīcai bija nelabvēlīgi.

I Pasaules kara laikā klostera teritorijā ir izvietoti kritušo vācu karavīru kapi, kurus visus šos gadus kopj mūķenes.

Klosteris mostas agri. Pie klostera ir neliela dzīvnieku ferma, dārzi un pļavas. Mūķenes pašas izaudzē savai pārtikai nepieciešamos dārzeņus. Tiek sagatavota malka ziemai, siens mājlopiem. Laikā, kad klosterim zeme bija atņemta, mūķenes strādāja arī kolhozā, lai nopelnītu dārzeņus klostera vajadzībām. Tagad lauksaimnieciski izmantojamās zemes klosterim ir atdotas, tomēr, lai apgādātu arī Rīgas Svētās trejādības Sergija Sieviešu klosteri, jo arī tas ikdienas veic lielu labdarības darbu (katru dienu pabaro apmēram 300 izsalkušo) klosteris iepērk lauksaimniecības produkciju no pagasta zemniekiem.
Klosterī ir mūķenes, kuras ieguvušas labu izglītību ( ārstes un medmāsas, farmaceites, mūzikas skolu, konservatoriju beigušās). Tagad viņas savas zināšanas liek lietā labdarības mērķim.
Klosterī darbojas divi kori, kurus vada profesionālas kordiriģentes. Strādā šuvēju darbnīca. Mūķenes nodarbojas ar svēto lietu izšūšanu, klosterī ir slavenas zelta izšuvējas. Klosterī notiek sveču liešana, dievmaizīšu (prosforu) cepšana.

1991. gadā klosterī bija ļoti daudz svētceļotāju no Krievijas. Vēlāk svētceļotāju skaits samazinājās, jo tika ieviests vīzu režīms ar Krieviju. Tomēr klostera simtgades svinību gājienā no Rīgas uz Valgundi piedalījās vairāk kā simts svētceļotāju.

Pēc iesvētīšanas mūķenes iegūst jaunu vārdu, un līdz ar to arī nodala savu iepriekš nodzīvoto mūžu; tāpēc mūķenes maz un negribīgi stāsta par to, kas viņas atvedis klosterī. Klosterī dzīvo apmēram 70 mūķeņu. Klostera dzīvē vienmēr ir saistītas divas lietas – lūgšanas un darbs. Par vienu no klostera galvenajiem uzdevumiem mūķenes ir uzskatījušas labdarību, kurā ietverta arī palīdzības sniegšana izsalkušajiem.

Māte Felafeja ir viena no tām, kura interesentiem parādīs klostera teritoriju, izstāstīs sīkāk klostera vēsturi un par klostera dzīvi šodien. Viņas darbība ir saistīta ar saimnieciskajiem jautājumiem un kārtības uzturēšanu. Patstāvīgi jāveic darbi, kas saistīti ar visu apkārtējo pasauli, visbiežāk ar valsts iestādēm, svētceļotāju uzņemšanu. Ļoti liela uzmanība tiek veltīta vecajiem un slimajiem. Slimo kopšanu klosterī uztic galvenokārt jaunajām mūķenēm, tas ir grūts darbs, kas prasa patiesu līdzjūtību, pacietību un dvēseles skaidrību.

Joprojām pēc palīdzības klosterī var griezties jebkuras ticības cilvēks sev grūtā brīdī: gan luterāņi, gan katoļi, gan arī neticīgais var gūt šeit patvērumu, pārtiku (pabaros un arī iedos pārtiku līdzi). Šeit palīdzēs, nejautājot nekādus dokumentus par ienākumiem un sociālo stāvokli, nedz arī pilsonību vai tautību.
Gaišām, mierīgām, apgarotām sejām mūķenes klusi nosacīs: “Ja cilvēks šurp ir atnācis, tad Dievs viņu ir pasaucis."

 Mūķenes lūdz dievu “mieram un pasaulei” – tas nozīmē, ka lūdz, ne pret ko neizjūtot naidu, lūdz mierinājumu bēdās, izdziedināšanu no slimībām, pacietību darbā, sirds mierinājumu, lūdz par sevi un par ikvienu cilvēku, par mieru visai pasaulei.

Interesanti objekti tuvumā
1.9 km Pasta nodaļas Valgunde
3.5 km Putnu vērošanas vietas Svētes grīva
4.3 km Meži, sili Jaunciema mežs
5.2 km Meži, sili Klīves mežs
6.1 km Arheoloģisks objekts Bluku skansts
6.5 km Parks, dendroloģiskais stādījums Kangara parks
Tuvākie kategorijā(-ās):
Reliģija, kults
Pēdējie 10 komentāri
#1 zinaiida — 14.04.2006, 15:49
Biju pirms daziem gadiem- fascineeja, tagad veeleetos aizvest turp savus draugus, nezinu, kaa pieteikties uz noteiktu laiku [email protected] Gaidiishu atbildi.
Prieciigas Lieldienas visiem!
Zinaiida
Ir ko teikt par šo objektu? (1)
Skatīts 10677 reizes
Bildes (8)
Sergija klostera vārti
Sergija klostera vārti
Baznīca Sergija klosterī
Baznīca Sergija klosterī
Vecā baznīca Sergija klosterī
Vecā baznīca Sergija klosterī
Ja esi reģistrēts Vietas*lv lietotājs un Tavā rīcībā ir kāds šī objekta attēls, Tev ir iespēja to iesūtīt un pievienot šim objektam un savam Vietu bilžu albūmam.
Reģistrēties
Autorizēties
Atrašanās vieta kartē
Laika ziņas Valgundes pag.
© 2005-2019 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100