Sākotnēji Arendolē bija astoņstūraina koka kapliča,kurā dievkalojumus noturēja Līksnas prāvesti četras reizes gadā. Vēlāk to apkalpoja Kalupes prāvesti. Pirmā Pasaules kara laikā, 1916. gadā karavīri kapliču izjauca un sadedzināja malkā. Arendoles draudzi nodibināja pēc Pirmā Pasules kara.[2] 1926. gadā Kalupes prāvests Vitālijs Treibšo draudzes vajadzībām iegādājās nopostītu mūra ēku — bijušo muižas ēku, kas iepriekš kalpoja kā galdnieku darbnīca un pielāgoja baznīcas vajadzībām, samūrējot sienas, ieliekot grīdu un griestus, kā arī uzbūvējot tornīti. Dievnamam tika iegādāts koka altāris ar Dievmātes un Jēzus Sirds gleznu. Baznīcu iesvētīja 1936. gada oktobrī Aglonas dekāns A. Broks Dievmātes godam. Padomju varas gados, 1966. gadā baznīca tika atņemta draudzei un izmantota laicīgām vajadzībām. Draudzes darbība tika atjaunota 1989. gadā, kad tā atguva baznīcu. 2004. gada vasarā prāvesta Aleksandra Madelāna vadībā baznīcai tika atjaunots tornis ar krustu. |
2
