Savas spožākās dienās Alsviķu muiža pieredzēja tās pēdējo īpašnieku Volfu laikā 19. gs. beigu posmā un 20. gs. sākumā. Tad bija izveidojušies tā muižas centra apbūve, kādu mēs lielās aprisēs varam vērot vēl šodien. Šodien no muižas dzīvojamām, saimnieciskām, ražošanas u.c. ēkām daudzmaz neskartas vai stipri pārbūvētas saglabājas 13, kurām ir vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi ar atbilstošu juridisku aizsardzību. Tagad praktiski iespējams iztēloties, kāds Alsviķu muižas centrs izskatās, piem., 17. gs., arī 18. gs., kad muižas īpašnieki dzīvoja daudz pieticīgāk, kad kungu nams un saimniecības ēkas bija tādas pašas koka būves kā zemnieku mājas, tikai plašākas, muižnieka dzīvojamai ēkai bija skurstenis un logi atšķirībā no zemnieku dūmistabām.
Mūra ēkas sāka celt 19. gs., viena no vecākajām Alsviķos varētu būt muižas kroga ēka. (Pašlaik šeit atrodas SIA "Alta S" veikals "Alsviķi"). Jaunā muižas apdzīvojamā ēka (pils) celta 1888. - 1898. gadā. Pilnīgi iespējams, ka tieši jaunās pils vietā un ēkas ziemeļaustrumos no tās bijusi sākotnējā muižas centra apbūve, tikai 19. gs. otrajā pusē saimnieciskā "zona" pārvietota otrpus dīķiem, neievērojot 19. gs. pieņemtos stingri simetriskos apbūves principus - pils un tai pieguļošas ēkas ir pilnīgi atdalītas no saimniecības pagalma, kas atrodas aiz dīķiem. Jaunās pils labajā pusē atrodas vismaz četri ēku grausti un drupas: pagraba mūri ar vēlāk uzceltu koka noliktavu, divstāvu mūra ēkas drupas, domājams, muižas pārvaldnieka dzīvojamās ēkas (varbūt sākotnēji vecā kungu māja, garas mūra kūts drupas; muižas veļas māja, degusi piecdesmitajos gados, kur vēlāk iekārtojas darbnīcas. Uz kādas senākas ēkas pamatiem uzcelta garāža.
Samērā labi saglabājusies muižas kūts - liela četrstūrveida mūra ēka ar šķūni jumta daļā, uzbraucamo tiltu no ziemeļu puses un slēgto pagalmu (pagalma noslēdzošā siena nojaukta pagājušā gadsimta divdesmitajos gados). Ēka celta 1846. gadā, tajā mitinājās govis un zirgi; govis tur turēja arī valsts muižas laikā divdesmitajos gados, pienu 40 litru kannās vedot pārstrādei "lejā" uz Alsviķi piensaimnieku sabiedrības koppienotavu. 1927. g., sadalot valsts saimniecības ēkās un zemi, kūts kreiso un ieejas vārtiem pretējo pusi piešķīra jaunsaimniekam Visteram, labo - īrēja māsas Smites. Kūts abu spārnu galos - dzīvokļi, Smitēm ieeja dzīvoklī no dīķa puses. Slaucamo govju kūts šeit bija kolhoza "Komunārs", sovhoza un paju sabiedrības "Alsviķi" laikā. Tagadējā ūdenstorņa vietā muižas laikā un vēlāk bijusi aka, no kuras ar ģepeli (zirgu piedziņu) sūknēts kūtij ūdens. Kūts tuvumā muižas laikā bija 19. gs. celts labības šķūnis - mašīnmāja. Saglabājusies lielās mūra ēkas šķūņu daļa un vieta, kur kulšanas laikā iebrauca kuļmašīna. Tepat arī bija novietota kuļmašīna un lokomobile (dampis) ziemās. Nav saglabājusies šīs ēkas trīsstāvīgā daļa, ko devēja par "špricmāju", tajā glabāja ugunsdzēsības inventāru un izmantoja saimniecības vajadzībām. |
