Rūjienas pilsdrupas atrodas pie Imantas ūdensdzirnavām. Indriķa Livonijas hronikā vēstīts, ka 1211.gadā sakalieši (Rūjienas novads tad atradās igauņu Sakalas valstī) kopā ar latviešiem izpostījuši Imeru. Pretuzbrukumā lībieši Kaupo vadībā iebrukuši Sakalā, nodedzinājuši Purkes pili, kas atradusies pie Rūjas upes. 1263.gadā tajā vietā uzcelta vācu Livonijas ordeņa mūra pils. Tilts pār dziļu gravu rietumpusē pa galvenajiem vārtiem veda pils ovālā. Ziemeļu sānā bija vienīgais pusapaļais tornis, bet dienvidos atradās otra ieeja no upes puses. 1481.gadā pili nopostīja krievu cara Ivana Bargā vectēvs Ivans III. 1499.gadā pils minēta kā ordeņa "kompānijas" – rotas pārvaldīta pils. 1560.g.krievu iebrucēji pili nodedzina. To atjauno un pils nonāk dāņu hercoga Magnusa (krievu ieliktenis) pārvaldījumā. Bet jau 1575.gada rudenī vācieši ieņēma pili. 1582.gadā pils atkal tiek izpostīta. To pārņem jezuītu ordenis. 1584.gadā minēts, ka pils atkal darbojas. Līdz 1624.gadam pili pārvalda Jaspers Matsons Krūss un viņa mantinieki. Vēlāk pils nonākusi valsts īpašumā. 1704.gadā Lielā Ziemeļu karā Krievijas cara Pētera Lielā karapulki pili nopostīja un pēc tam tā vairs netika atjaunota. |
5
