Annas muiža ir pieskaitāma Vidzemes visjaunāko muižu grupai, jo kā nestabila un nepatstāvīga saimnieciska vienība tā tika izveidota tikai 17. gs. beigās, bet par patstāvīgu muižu ar savu apbūves centru – tikai 18. gs. otrajā pusē.
Lai gan muižas centrs tika veidots praktiski neapbūvētā vietā, tā celtniecība dažādu faktoru dēļ varēja ieilgt, kā rezultātā veidojās haotiska apbūve. Vienotā un kompozicionāli skaidrā sistēmā sakārtotas vienīgi trīs ēkas ap parādes pagalmu – pils, klēts, stallis. No šīm ēkām saglabājusies vienīgi klēts, kas pirms apmēram 70 gadiem pārbūvēta par tautas namu, bet vēlāk par atpūtas bāzi.
Nevienai no ēkām celšanas gads un gaita līdz šim nav noskaidrota. Iespējams, ka muižas arhīvs gājis bojā 1905. gadā, bet ārpus muižas atrodošie dokumenti Latvijas Valsts Vēstures arhīvā nav nonākuši vai arī nav nokļuvuši to fondos. Laikā no 1751. gada līdz apmēram 1780. gadam Annas muižas centrā, domājams, bijušas tikai koka ēkas. Pirmās mūra ēkas, visticamāk, celtas laika posmā starp 1790. un 1830. gadu. Viena no pirmajām bija muižas pils, tad pat varēja būt celta pārvaldnieku māja, klēts un stallis pie parādes pagalma.
Mazliet aplams varētu šķist parādes pagalma pavērsums, jo ceļš uz to ieved no visai nenozīmīgas puses – Jaunskujenes; turpretī, galvenais – Nītaures ceļš pienāk no sāniem. Taču nekā nepareiza te nav, jo muižas izkārtojums bija atkarīgs no gleznainās un šķēršļotās vietas, no vēlmes pavērst skatus no pils uz Annas (Nelabo) ezeru un tomēr veidot asimetrisku, klasicisma modei atbilstošu parādes pagalmu, kas arī ticis paveikts.
Lai gan dažādos sociālpolitiskos un saimnieciskās dzīves procesos stipri izpostīta, Annas muiža ir saglabājusies kā centrs, ap kuru tuvākā un tālākā nākotnē iespējams veidot rosīgu saimniecisko un sabiedrisko dzīvi, kā arī vispusīgi izmantot dabas dotās iespējas – ezeru, dīķus, mežus un vēlos, sniegainos pavasarus.
Pie parādes pagalma tiek rekonstruēta muižas klēts par augstas klases viesnīcu, plānots atjaunot staļļu ēku. Īpašnieks plāno atjaunot pils ēku tās sākotnējā vietā un 19. gs. pirmajai pusei atbilstoša ārējā izskatā vai vismaz būvapjomā.
Pārvaldnieka māja patlaban muižas centrā ir vēsturiski un arhitektoniski vērtīgākā celtne. Šajā ēkā plānots saglabāt visas nozīmīgākās interjera detaļas, ieskaitot senos logus un durvju apkalumus, kā arī plānojumu.
Garlībs Merķelis Annas muižā
Apzinādamies savas rīcības sekas pēc darba apriņķa tiesu kancelejā Rīgā, kur viņš iepazīstas ar dzimtkungu zvērīgo attieksmi pret latviešu zemniekiem un vēlas par to runāt atklāti, Garlībs Merķelis 1793. gadā, atbraucis uz Nītaures Annas muižu par mājskolotāju. Šeit viņš neatlaidīgi sāk vākt faktus un pāris gadu laikā uzraksta grāmatu, kurā aizstāv latviešu tautas tiesības un cīnās par tās atbrīvošanu no dzimtbūšanas važām. Liberālie muižkungi G. Merļeli, protams, neatbalstīja. Un tā, zaudējis cerību publicēt savu grāmatu Baltijā, viņš dodas uz Vāciju, kur 1796. gadā Leipcigā iznāk viņa darbs “Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimta beigās”. Viņš bija pirmais Baltijas vācietis, kas tik dedzīgi aizstāvējis apspiestās latviešu tautas intereses vai V.Plūdoņa vārdiem: „Merķelis atrada latviešus un parādīja tos pasaulei”.
Par godu Garlība Merķeļa darbam Annas muižā apskatāma G.Merķeļa piemiņas plāksne
3
